Gandrīz poētiski

Atnācu no pusdienām ar zirnekli matos. To uzzināju tad, kad viņš no tiem izkrita un uzlidoja uz klaviatūras. Pirms paguvu attapties, palīda zem “End” pogas. Ja to nospiedīšu, reāli arī būs end. Viņam. Ja nospiedīšu “Page Down”, viņš zaudēs daļu kāju.

…Tikko nejauši nospiedu “End”, rakstot šo ierakstu.

5 Comments on “Gandrīz poētiski

  1. Zirneklis tomēr izdzīvoja. Tiklīdz piecēlos no krēsla un atkāpos no klaviatūras, mežonīgā ātrumā izleca no klavieres, aizskrēja līdz galda malai, bez vilcināšanās vai tīkliem noleca zemē (kāds metrs būs) un pazuda kaut kur zem. Ja viņš mācētu, droši vien būtu kliedzis “FREEDOM”! :)

  2. Neieveeroju, melna lente nebija ap pieri apsieta? :) Tas daudz ko izskaidrotu par vinju. ;)

  3. KBI, nesapratu. Ko simbolizētu melnā lente? Kamikazi?
    lizbete, jā, tagad varēsim slēdzienā rakstīt – “dzīvnieki ofisā rodas no ārpuses”. :D

  4. Nē! Rakstīsim: “Tos ienes MO!!!” Piedevām bez apmeklētāju kartītēm! :)

Leave a Reply to lizbete Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*