Šovakar skatos vecos sacerējumus. Šis varētu būt pēdējais, ko jebkad sarakstīju. 2007. gada 31. maijs. Pulkstenis sit, sit laiku, spārda to un met pret pelēkajām sienām, cenšoties vai arī necenšoties trāpīt mana nedzimušā bērna sāpju un aizvainojuma pilnajiem, apvainojošajiem kliedzieniem. …

Bērns Read more »