Dec 09

Nav tāda attiecību modeļa, kurš nevarētu strādāt (potenciāli)

Nav tāda attiecību modeļa, kurš nevarētu strādāt (potenciāli), ja visi iesaistītie piedalās brīvprātīgi un ar procesu ir apmierināti. Diemžēl tas modelis, kurš vēsturisku neizbēgamību dēļ ir kļuvis par defaulto, tiek neadekvāti slavināts kā vienīgais īstais, un jebkuras alternatīvas — bīstamas un neveselīgas novirzes no normas.

Un šādi raksti ir daļa no kultūrvides(?) kas šo situāciju uztur un kultivē. Var rakstīt standarta kārtību slavinošus rakstus, bet to var darīt ne-demagoģiski, nenoliedzot alternatīvas un pasniedzot to kā to, kas tas reāli ir — visplašāk izplatītais attiecību variants. Nevis “par visu pasauli gudrāko seno indiešu mācītāju atklāsmes par vienīgo ‘īsto’ pieeju, kurai visi dievi un dabas spēki stāv klāt”.

Mar 16

Kurš nogalināja uz banāna mizas paslīdējušo?

Iedomājamies scenāriju — cilvēks, no rīta dodamies no otrā stāva guļamistabas uz virtuvi pirmajā stāvā, paslīd uz banāna mizas, paklūp tieši pie kāpnēm, kritienā lejup pa tām salauž kāju un zaudē samaņu. Kamēr nāk pie samaņas un izsauc ātros, kājā jau ir infekcija un tā vairs nav glābjama, nākas amputēt. Operācija it kā norit veiksmīgi, tomēr atkopšanās periodā rodas komplikācijas un cilvēks nomirst. Skumji, bet nu tāda ir dzīve.

Un tagad iedomājies, ka tev divos vārdos jāpasaka, kas bija vainojams cilvēka nāvē… Ja pirmā doma bija “banāna miza”, tad priekšmetā “būt normālam” tev ir apaļš 10, bet kritiskajā domāšanā… nu, varbūt pienāc uz konsultācijām. :D

Padomā kādu brīdi — kāpēc tieši banāna miza? Ar to sākās stāsts? Ja stāsts sāktos ar “pēc rīta kafijas”, vai tu kā vainīgo norādītu brūno šķidrumu? Diez vai. Nu tad kāpēc vainīga ir banānu miza, ja nomira cilvēks no komplikācijām? Bez banānu mizas to nebūtu bijis? Bet to tieši tāpat nebūtu bijis bez kāpnēm, bez neveiksmīgā kritiena (var taču nokrist un pat tā īsti nesasisties) vai samaņas zaudēšanas. Tad kāpēc tieši “banāna miza” nogalināja, nevis “neveiksmīgs kritiens”, “stāvās kāpnes” vai “samaņas zaudēšana”?

Šī lieta demonstrē vienu no cilvēka prāta īpatnībām, ko lieti noder atcerēties, kritiski lasot un vērtējot kā sensacionālus rakstus, tā jebkuru cēloņu un seku ķēdes atsāstu. Šī īpatnība ir par vainīgo nelaimēs automātiski pieņemt neparasto, savādo, atšķirīgo. Banāna miza ir vienīgā no visām lietām, kas “neiederas” lasītāja zemapziņas priekšstatā par māju rīta agrumā, līdz ar to tā automātiski kļūst par centrālo vainīgo nelaimē, kuras izraisīšanas ķēdē pat nemaz nepiedalījās. Ja tev iepriekšējais teikums liekas nepatiess, izlasi stāstu rūpīgāk. Nekur nav teikts, ka banāna miza bija klupšanas cēlonis, tā tikpat labi varēja atrasties guļamistabā.

Būtu jau jauki, ja šāda domāšana būtu spēkā tikai attiecībā uz augļu mizām… :\