Jul 04

tik garšīgi no ielas šīs puses smaržo puiši

Iepatikās. No Alise Romeiko: Es atkal un atkal paistu pie tevis.

tik garšīgi no ielas šīs puses smaržo puiši

tik garšīgi smaržo viņu mutes pēc sausa sarkanvīna, pēc visām bijušajām meitenēm, pēc bērnībā zaudēto derību dēļ ēstās saujas zemes, pēc straujā elpas vilciena pirmajā nejaušajā žiletes griezienā caurspīdīgajos, kautrīgajos rugājos

tik garšīgi smaržo viņu acis, jau izraudājušas pirmās mīlestības rūgtumu un jau savilkušas ap sevi dažas smaidu krunciņas, kam lemts vecumdienās iesauļoties

tik garšīgi smaržo viņu rokas pēc simtiem malkas klēpju, kas nesti no lauku šķūnīša uz ķēķi, smaržo pēc pirmās cirvja cirstās brūces, pēc bērnības mīļākā suņa un pirmās cigaretes

tik garšīgi smaržo viņu austiņas, smaržo pēc mammas šūpuļdziesmām, meiteņu vaidiem un kaudzes rupju vārdu, nedaudz smaržo pēc kautrīgas, nosarkušas ādas pirmās bučas laikā

tik garšīgi smaržo viņu muguras zem krekliem, smaržo pēc izstaipīšanās un mugurkaula krakšķiem no rīta, pēc tēva plaukstas uzsitiena lepnuma, pēc asiem nadziņiem

tik garšīgi no ielas šīs puses smaržo puiši,
tik pieiet viņiem klāt un, ne vārda nesakot, skūpstīt viņu acis un mutes, aplaizīt viņu pirkstiņus un iekosties viņu austiņās, pieplakt viņu mugurām, ievilkt dziļu elpu un tikai tad spēt iet tālāk

Mar 06

Kaspars Dimiters – Kliedziena attālumā no sirds (vārdi, akordi)

Pilnā izspēle zem dziesmas vārdiem.

[C]              [G]   [Am]
Kliedziena attālumā no sirds
.A.B  [C]        [G]       [Am]
Dzīvo cilvēki un ceļ savas pilis
[C]        [G]    [Am]
Debesis ir melnas melnas
[F]           [G]  [F]
 Tikai akmeņi lido zili

[Dm] [G6]

Putni dzied kā pelni savos kokos
Un koki elpo aiz pieraduma
Mirušas upes iztek caur mani
Visa baznīca smaržo pēc ruma

Tā ir pasaule kurā tev jāmācās dzīvot
Bet tu vari arī nomirt ja gribi
Svarīgi notikumi ir tikai avīzēs
Bet tu esi neaprakstāms
Un tikai kā zvaigzne zibi

Šeit visu vajag gribēt tikai sev
Un iegūt kāroto pirms laika
Cik tāda aprēķināta dzīve ir slima
Cik tāda neiemīlēta nāve baiga

Klusumā rosās izmisums nenobriedis
Kādā mātē veidojas cilvēks nekam
Bet pasaule pulcējas maniakāli
Pēdējam bojā gājienam

Kliedziena attālumā no sirds
Notiek dzīvība gaistošā vizmā
Es neklausos ko melo radio
Es pats izčukstu vārdu: kataklizma

Kaspars Dimiters - Kliedziena attaluma no sirds

Jan 28

Mans robots tevi nožņaugs ar savām mīkstajām, maigajām rokām

Tulkots no angļu valodas.

Paldies Ancei par virsrakstu (un līdz ar to arī ideju).

Vispirms mēs iedevām robotiem mīkstas, maigas rokas un iemācījām ar tām satvert. Tad mēs tiem iemācījām mīlēt. Un tad tie ar savām mīkstajām, maigajām rokām tvēra, ko mīlēja, un žņaudza. Jo stiprāk mīlēja, jo stiprāk žņaudza. Jo mīlestība nav ar mieru palikt neizteikta, bet citu valodu mēs tiem nebijām iemācījuši.

Jan 27

Kaspars Dimiters – Pie lielās jūras (teksts, akordi)

Pirms kāda laika gribēju apgūt, internets uz paplātes nepienesa, tāpēc sēdos klāt un uz ausi ķēru. Tikai akordi, bez solo / izspēles.

Capo: 3

// Intro / Chorus

{1}x2
 [D] [Em] [G] [D]
 [Am] [C] [D] [Em]

 
// Verse
 
    [Am]              [C]       [Em]
Pie meitenes vēl klāt olīves un vīnu
     [Am]            [C]   [G]
Lēni ejamu ceļu līdz pašai jūrai
[Am]        [C]         [Em]
Noskūpstītu mēness ūdensrozi
   [G]              [D]   [Am]  
Un debesis mēmas kā raudu mūri

[C] [Em] [D] .A.A.B.C[Em]

Pie mirušās dienas pieskaitīt skumjas
Visu to kas pasacīts bez jēgas
Naudu par vilcienu līdz šejienei
Un uzvaras izmisuma pilno saucienu: bēgam

Pie tāluma iedomāties mūsu tuvumu
Neredzamo kā kaut ko mūžīgi redzamu
Savu nespēju just kā pēdējo mīlestību
Un nogrimušo sauli vairs neaizdedzamu

{1}x2

Pie visa vēl iztēloties neko
Savu aizmiršanos un meitenes auksto roku
Viņas krūtis kā vīlušās observatorijas
Un savu piedzimšanu kā neizdevušos joku

Pie tā tad vēl atliek atliek nopūtas
Mitri sērkociņi un peldbikses slapjas
Un tumsā neredzamas bizbizmārītes
Kas no katra nākamā viļņa glābjas

{1}x2

Un tikai tad es saņemšos laimei
Savam pēdējam lēcienam sevī
Tikai tad kas būšu bezcerīgi vīlies
Jūrā krūtīs vīnā olīvēs un tevī

Tikai tad es tev sacīšu: mīlu
Un pagriezies ieniršu bēgošā naktī
Tikai tad kad tu man būsi piedzimusi
Ar dzīvību un nāvi nešķiramā taktī

{1}x3