Dec 09

Nav tāda attiecību modeļa, kurš nevarētu strādāt (potenciāli)

Nav tāda attiecību modeļa, kurš nevarētu strādāt (potenciāli), ja visi iesaistītie piedalās brīvprātīgi un ar procesu ir apmierināti. Diemžēl tas modelis, kurš vēsturisku neizbēgamību dēļ ir kļuvis par defaulto, tiek neadekvāti slavināts kā vienīgais īstais, un jebkuras alternatīvas — bīstamas un neveselīgas novirzes no normas.

Un šādi raksti ir daļa no kultūrvides(?) kas šo situāciju uztur un kultivē. Var rakstīt standarta kārtību slavinošus rakstus, bet to var darīt ne-demagoģiski, nenoliedzot alternatīvas un pasniedzot to kā to, kas tas reāli ir — visplašāk izplatītais attiecību variants. Nevis “par visu pasauli gudrāko seno indiešu mācītāju atklāsmes par vienīgo ‘īsto’ pieeju, kurai visi dievi un dabas spēki stāv klāt”.

Jan 19

Kāpēc es boikotēju Sony

“The industry will take whatever steps it needs to protect itself and protect its revenue streams… It will not lose that revenue stream, no matter what… Sony is going to take aggressive steps to stop this. We will develop technology that transcends the individual user. We will firewall Napster at source – we will block it at your cable company. We will block it at your phone company. We will block it at your ISP. We will firewall it at your PC… These strategies are being aggressively pursued because there is simply too much at stake.”
Steve Heckler, Sony Pictures Entertainment US senior VP

Ilgi briedis, sen vajadzīgs raksts. Mēģināšu cilvēcīgi un faktuāli parādīt kāda ir Sony attieksme pret saviem klientiem un kāpēc man tā nav pieņemama.

  1. Bēdīgi slavenais rootkit gadījums.
    2005. gada nogalē Sony savā cīņā pret maksājošu klientu ērtībām, izdarīja ko iepriekš nedzirdētu: mūzikas diskos ielika kaitniecīgu programmatūru (malware). Katrs, kurš savā datorā ielika Sony mūzikas CD, nezinot un netiekot par to informēts, arī uzinstalēja slēptu Sony programmatūru, kas “ierakās” dziļi sistēmā, lai varētu vaktēt un kontrolēt, kādus diskus tu spēlē, mēģini ierakstīt utt. Turklāt, papildus visām ētiskajām problēmām, šī programmatūra bija nekvalitatīva — tērēja sistēmas resursus, radīja drošības caurumus (pirmais vīruss, kas izmantoja šo Sony programmu, lai paslēptos no antivīrusu programmām, tika atklāts gandrīz uzreiz pēc paša rootkit), destabilizēja sistēmas un, mēģinot to atinstalēt, nereti nogrāva Windows vispār.

    Sony atbilde? Ne mazāk slavenais citāts no Sony Music Entertainment prezidenta Tomasa Heses: “Lielākā daļa cilvēku, man šķiet, nemaz nezina, kas tas rootkit tāds ir, kāpēc lai viņi par to uztrauktos?”. Tikai pēc tam, kad tiesas prāvas pret Sony sāka augt kā sēnes pēc lietus, viņi piekrita pārstāt papildināt savus mūzikas CD ar šo “aizsardzību”.

  2. Sony iesūdz tiesā PSP pārdevēju par to, ka viņi pārdod PSP citās valstīs.
    Sony mobilā spēļu iekārta PlayStation Portable Japānā tika izlaista 2004. gada 12. decembrī, bet ASV vairākus mēnešus vēlāk — 2005. gada 24. martā, un Eiropa dabūja gadīt vēl ilgāk, līdz 2005. gada 1. septembrim (tātad +/- 9 mēnešus).

    Lik-Sang bija spēļu iekārtu perifēriju tirgotāji, kas iepirka PSP Āzijā un pārdeva pārējai pasaulei. Par to Sony viņus iznīcināja — kaut arī vietējā (Honkongas) tiesa uzreiz pateica, ka tā ir pilnīgi legāla un normāla konkurence, Sony vienkārši izmantoja savus salīdzinoši milzīgos resursus un iesūdzēja viņus katrā valstī, kur varēja, līdz Lielbritānijā panāca sev vēlamo spriedumu. Lielbritānijas tirgus zaudēšana apvienojumā ar milzīgajām tiesāšanās izmaksām nogremdēja pilnīgi legālu un spēlētāju iemīļotu uzņēmumu par neko vairāk, kā preces nopirkšanu vienā valstī un pārdošanu citā.

  3. Sony izmanto pret-pirātisma likumus, lai neļautu lietotājiem “iemācīt” pašu ražotajam robotam jaunas kustības.
    Nu jau reti kurš to atceras, ja vispār pamanīja, bet bija Sony tādas robotiņš-sunītis, saucās Aibo. Mācēja staigāt, riet, sēdēt un atnest šo to. Kāds hakeris, segvārdā AiboPet, “atkoda” Aibo sistēmas šifru, kas ļāva viņam papildināt Aibo programmu ar jaunām spējām — dejot, runāt un, izmantojot speciālas brilles, redzēt caur Aibo acīm.

    Sony, pamatojot to ar DMCA (Digital Millenium Copyright Act, slavenākais no pretpirātisma likumiem) likuma pārkāpumu, aizliedza viņam šo programmu izplatīt, t.i., ļaut dejot vēl kāda cita Aibo, ne tikai savējam. Ir vērts pieminēt, ka AiboPet nepublicēja ne atšifrētu Aibo programmatūru, ne atšifrēšanas metodi, t.i., viņa darbs nekādi neatklāja citiem Aibo programmatūras “iekšas”, tikai ļāva to pielāgot savām vēlmēm. Tikai pēc skaļiem cilvēku protestiem Sony piekāpās un ļāva viņam savu darbu atkal nopublicēt, ar noteikumu, ka Sony drīkst ar to pelnīt naudu, nemaksājot viņam komisiju.

  4. Sony nelikumīgi iznīcina pirmo PlayStation emulatoru.
    Viena gana slavena programma videospēļu vēsturē ir Bleem! — pirmais emulators, kas ļāva spēlēt PlayStation spēles uz datora. Divas dienas pēc tam, kad Bleem! tika palaists pārdošanā, Sony tā veidotājus iesūdzēja par autortiesību pārkāpumiem. Tiesa lēma par labu Bleem! pilnīgi visos apsūdzības punktos un viņi prāvā uzvarēja spīdoši, taču tiesāšanās izmaksas kompāniju iznīcināja.

  5. Sony likvidē PlayStation 3 funkcionalitāti.
    Sony pirmā gada laikā ar katru nākamo PlayStation 3 spēļu konsoles modeli samazināja funkciju skaitu, līdz tas bija pazaudējis gan Flash karšu lasītāju, gan divus no četriem USB portiem, gan PlayStation 2 spēļu atbalstu. Taču ir viena funkcija, kuru ir vērts pieminēt īpaši.

    Kā vienu no iemesliem/attaisnojumiem savas spēļu konsoles PlayStation 3 augstajai (salīdzinot ar Microsoft XBOX 360 un Nintendo Wii) cenai, Sony mārketingā uzsvēra savas iekārtas universālumu: papildus pamatfuncijām — spēlēm un multimēdiju atskaņošanai — PlayStation 3 katrs varēja izmantot praktiski jebkādiem mērķiem, jo tas paredzēja iespēju paralēli oficiālajai sistēmai uzinstalēt pašam savu (piemēram, Linux). Šo iespēju izmantoja ne viens vien entuziasts, pašam draugu lokā ir cilvēks (čau, Dāvid!) kurš savā mācību procesā darbojās ar ne-spēļu vajadzībām šādi pielāgotu PS3. Tāpat kā ASV gaisa spēku bāze, kas no 300 PS3 izveidoja superdatoru.

    2009. gada septembrī Sony sāka ražot jaunus PlayStation 3, tā sauktos “slim”, kuros šī iespēja vairs nebija pieejama, taču ar oficiāliem solījumiem, ka vecajos modeļos tā tiks saglabāta. Solījums tika pārbaudīts visai drīz — 2010. gada janvārī hakeris GeoHot paziņoja, ka ir atradis, kā caur uzinstalētu Linux piekļūt sistēmas atmiņai un procesoram, ļaujot ne tikai atjaunot PlayStation 2 spēļu atbalstu, bet arī radīt iespēju lietotājiem pašiem veidot savas programmas darbināšanai uz PlayStation 3. Pāris mēnešus vēlāk — 1. aprīlī — Sony paziņoja par sistēmas versiju 3.21, līdz ar kuras uzlikšanu iespēja darbināt uz PlayStation 3 papildsistēmas tiks uz visiem laikiem likvidēta. Šīs sistēmas versijas neuzlikšana izslēdz lietotāju no PlayStation Network (spēlēšana tiešsaistē un piekļuve tiešsaistē veiktajiem pirkumiem) un neļauj spēlēt spēles, kurām ir nepieciešama jaunāka sistēma.

  6. Sony iesūdz tiesā tos, kas atrod, kā likvidēto funkcionalitāti atjaunot.
    Līdz Linux likvidēšanai PlayStation 3 bija vēsturē pirmā konsole, kas nekad nebija tikusi “uzlauzta” — hakeru atvērta, lai uz tās varētu darbināt paštaisītas programmas (un, jā, arī pirātiskās spēles). Izplatīts ir uzskats, ka Sony tas izdevās tieši tāpēc, ka, atšķirībā no visiem pārējiem ražotājiem, kas savas sistēmas maksimāli noslēdza, lietotājiem nedodot ne kripatiņas brīvības, PlayStation 3 iespēju darboties pēc saviem ieskatiem deva oficiāli, līdz ar to hakeriem bija daudz mazāka motivācija urķēties pa paša PlayStation “iekšām”.

    Līdz ar bēdīgi slaveno 3.21 sistēmas versiju, šī brīvība lietotājiem tika atņemta — un pēc pāris mēnešiem, augustā, no Āzijas parādījās pirmais PlayStation 3 jailbreak. Ar tā palīdzību hakeru grupa fail0verflow izpētīja PlayStation 3 drošības sistēmu un atrada veidu, kā atjaunot Linux funkcionalitāti, un ar to arī savu darbību beidza. Taču, izmantojot viņu informāciju, hakeris GeoHot atrada un nopublicēja PlayStation 3 root key, kas “atvēra” jebkuram interesentam arī pašu PS3 sistēmu. Līdz ar to “maisam bija gals vaļā” — radās vairāki pielāgotu sistēmu varianti, ar un bez iespējām spēlēt pirātiskas spēles, aizsākās paštaisīto programmu izstrāde, arvien dziļāka PS3 izpēte utt.

    Sony iesūdzēja visus — fail0overflow, GeoHot un vairākus citus hakerus, kuru vienīgais mērķis bija atgūt Sony likvidēto funkcionalitāti. Bet ne oriģinālā jailbreak autorus (kuru mērķis bija tieši pirātisms), ne arī kaut vienu pirātu.

  7. Sony produktu lietošanas noteikumos ieliek punktu, kurš aizliedz viņus sūdzēt tiesā grupā.
    Jaunākie PlayStation Network lietošanas noteikumi ietver punktus, kas aizliedz pret Sony ierosināt class action tiesas prāvu, t.i., apvienoties vairākiem cilvēkiem ar vienu sūdzību un tiesāties ar Sony grupā. Juridiski šis punkts netiek uztverts kā ļoti draudīgs, jo licenču noteikumi (EULA) jau paši par sevi ir strīdīgs dokuments, ko piesaukt tiesā, bet uzņēmuma attieksmi pret klientiem šāds solis parāda skaidri.

  8. Sony atbalsta SOPA, bet mēģina izlikties, ka to nedara.
    “Sony Electronics” no SOPA atbalstītāju saraksta ir pazudis, taču Sony/ATV Music Publishing, Sony Music Entertainment, Sony Music Nashvill tur joprojām atrodas.

Šis, protams, ir tāds ļoti virspusējs kopsavilkums, katrā no gadījumiem ir vēl daudz zināšanas vērtu aspektu. Informācijas pārbaudei un papildus lasīšanai: