18. marta dienas dziesma. Un jau atkal šajā godā ir ielīdis gabals ar praktiski gandrīz 0 vārdiem (tie, kas nav piedziedājums, tiek runāti). Bet ja nu ir viena lieta, ko Dimiters prot, tad tas ir ar vienkāršiem līdzekļiem panākt efektu. Ulda Marhilēviča mūzika, Kaspara Dimitera vārdi, izpilda Artūrs Skrastiņš un Ģirts Ķesteris. Vairāk informācijas: Kaspara Dimitera mājaslapā. Turpat var arī noklausīties un savākt kopiju sev.
Vārdi (bez mūzikas liekas diezgan sausi, noklausies takš kā cilvēks!):
kāda bij’ dzīve devītā vilnī
ko gribējām, visu sev ņēmām
no laimes mēs dzērām, likāmies pilni
no nelaimes — arī dzeramtā tik bij’ dzīve – viļņos, putās
smieklos tirpstošām lūpām
kā pludoja viskijs, meitenes (kruta!)
mūs sauca par mīļajiem žūpām{1
ai, brāli Bač! brāli, Džim!
brāli, bračka!
laime bij aizmirsties
brīvības kačkā
}[x6]eh, tā tik bij dzīve, ne?
ko girbējām — visu ņēmām
viskijs, meitenes
daudz, un kādas gribi{1}