May 30

Mīti par šķavām

Gana daudz esmu dzirdējis, gan pats kultivējis, tāpēc pēdējais laiks aizvērties un izstāstīt, kā ir patiesībā. Lietas, kas vienkārši nav patiesība:

  • Šķaudot nav iespējams noturēt acis vaļā. Ir cilvēki, kas var.
  • Nošķaudoties ar atvērtām acīm, tās izsprāgs no pieres. Acu iedobumi ir no kaula, nekādi nav saistīti ar elpvadiem un aiz acīm nav nekādu muskuļu, kas šķaudoties sasprindzinātos. Pat ja tā nebūtu, cilvēka acu plakstiņi nav tik izturīgi, lai varētu stāties ceļā tik spēcīgam spiedienam, kādu vajadzētu, lai acābolus izspiestu no dobumiem.
  • Šķavas ir mini-orgasms un/vai vairākas šķavas pēc kārtas spēj izraisīt orgasmu. Ja tā būtu, cilvēki, kas cieš no alerģijām, būtu vieni no laimīgākajiem pasaulē. ;) Iespējams, ka mīts ir cēlies (kā jau lielākā daļa), pārprotot no konteksta izrautu seksa terapeitistes Rutas Vesthaimeres (Ruth Westheimer) sacīto, ka “orgasms tāda pati šķava vien ir.” Patiesībā viņa teica “orgasms ir reflekss, tāpat, kā šķavas.”
  • Šķaudīšanas laikā apstājas sirds. Nē, tā ne apstājas, ne palēninās.

Dažas lietas, kas gan ir patiesas:

  • Šķaudot ir iespējams salauzt ribu.
  • Neļaujot šķavai notikt dabiskā veidā — turot ciet gan muti, gan degunu — ir iespējams pārplēst bungādiņas.

Tā kā redzi “aizšķaudīt” nav iespējams, bet dzirdi gan (ja mēģina kaut ko improvizēt).

Apr 02

Aizkustinoši

Teksts (sasteigti) tulkots un attēli ņemti no World. Photos.:

Līgava bija skaista. Un slima ar vēzi.

21 gadu vecā Keita Kirpatrika “atlika” vēzi, lai nosvinētu sava mūža laimīgāko dienu. Viņa vēzi jau reiz bija uzveikusi, bet tas atgriezās, aizsprostodams plaušas un savā varā pārņemdams sirdi. Elpot bija grūti, bija nepieciešams skābekļa balons. Muguras sāpes bija spēcīgākas par morfīnu. Viņas orgāni bija uz sabrukšanas sliekšņa, bet nekas no tā visa nespēja atturēt viņas kāzas ar 23 gadus veco Niku Godvinu, kas viņā iemīlējās jau 11. klasē.
foto
foto
foto
foto
foto
foto
5 dienas pēc kāzām viņa nomira.

Mar 21

Manas asinis paliks vēnās

Nevarētu teikt, ka piektdien saņemtais aizliegums man jebkad oficiāli šķirties no vairāk kā puslitra asiņu cilvēces labā mani ārprātīgi apbēdināja (es pie savas sarkanās vielas esmu diezgan pieradis). Tas, kas mani apbēdināja vairāk — asinsgrupas noteikšanai adatu man iedūra, pirms paguvu attapties, kreisās rokas zeltnesī. Kā rezultātā nu jau otro dienu ar šo pirkstu nevaru “iet uz sporta zāli”. Labi, ka man ir arī elektriskā ģitāra (nezinātājiem — tās stīgas ir plānākas, vieglāk spiežamas un visādi citādi pirkstiem saudzīgākas, nekā akustiskās ģitāras stīgas), vismaz gammas un soliņi joprojām man nav liegti. :)

P.S. Toties tagad es beidzot, beidzot zinu no galvas savu asins grupu. Jo pirmo reizi mūžā redzēju to uzrakstītu uz papīra. :P

Oct 21

Perspektīva

Viena zoba lokālās anestēzijas efektivitāti zobārsta darbības laikā labi ļauj novērtēt attāli sāpju uzliesmojumi plecā.

Paldies arī visādi citādi jaukajai zobārstei Z. Baltiņai (Zobārstniecība “Možums”) par pilno (papildus?) devu, jo, kā rādās, man ir paaugstināta pretestība pret anestēziju un pretsāpju līdzekļiem, bet pazemināta — pret sāpēm. :(

Kāda zobam saistība ar plecu? Zobu, tāpat kā muguras un daudzas citas sāpes, bieži “staro” — jo spēcīgākas sāpes vienā punktā, jo lielākā attālumā tās var sajust. Piemēram, viena zoba sāpes var mainfestēties kā vairāku zobu, vai pat “tikt” līdz ausij, muguras lejasdaļas sāpes var “izplesties” uz ribām, u.tml. Un tas nenozīmē, ka obligāti izplatās arī sāpju cēlonis.