Šūst him ded!
Pēdējo dienu laikā esmu sabijis divās šautuvēs (Regro-S un Walters). Līdz šim dažādus karstos ieročus rokās turēt ir sanācis, bet šāvis gan vēl nebiju. Iespaidus vienā vārdā var aprakstīt: “pārsteidzoši”. Ja gribi zināt sīkāk, nāksies vien lasīt tālāk. ;)
Par pašām šautuvēm nekā daudz nav, ko teikt — viss kā varētu gaidīt. Iegāju, pateicu, ko gribu, samaksāju, izšāvu. Varbūt vienīgi kādam noder informācija, ko neatrast mājaslapās: cenas ir Ls 0,80 par šāvienu ar pistoli (ar revolveri — 1,00), un no 1,50 līdz 2,00 ar kādu no bisēm/šautenēm; līdzi jābūt pasei vai autovadītāja apliecībai.
Spēcīgākie iespaidi palikuši no pirmā apmeklējuma, otrajā jau sāku pierast un uztvert to visu mierīgāk, tāpēc pirmos arī izklāstīšu:
Vai nu dēļ ieroča, vai aiz satraukuma es nepratu atrast spiediena punktu, pie kura ierocis reāli izšauj (līdzīgi, kā fotoaparāta pogām, ieroča gailim ir neliela “brīvgaita”). Līdz ar to katrs šāviens bija “lēnām spied, līdz kamēr blīkšķ”, t.i. — drusku negaidīts.
Otra lieta, kas palīdzēja radīt un uzturēt pārsteiguma sajūtu, bija tas, ka skaņa un lode līdz saviem mērķiem (ausīm un lapai uz sienas, attiecīgi) tika ātrāk, nekā smadzenes apstrādāja signālus no rokām. Rezultātā brīdī, kad sajutu ieroča kustību, lode jau bija kaut kur ieurbusies un troksnis beidzies. Manas smadzenes ir pieradušas, ka darbības, kas rada trokšņus, parasti notiek pirms tiem. :D
Un vēl trešais aspekts — atsitiens. Stobra kustību augšup pēc katra šāviena neizdevās sajust, droši vien notika pārāk ātri un spēcīgi. Rezultātā katrs šāviens bija drusku drebelīga gaiļa spiešana, kam seko blīkšķis, viegla ieroča nodrebēšana, pēc kuras es attopos tēmējot uz griestiem.
Par to, kā man gāja — mana sākotnēji izvēlētā pistole ķērās pirms un pēc katra šāviena, tāpēc pēc pirmajiem trīm šāvieniem instruktors/uzraugs aizgāja to nomainīt pret citu. Pa to laiku kopā ar viņa kolēģi apskatījām rezultātus, kas bija visai paredzami — no trim lodēm tikai divu caurumi bija atrodami lapas kreisajā malā, mērķis gandrīz neskarts — un man tika apstāstīts, kā mērķēt pareizi. Tas palīdzēja — no nākamajām trim lodēm divas no mērķa centra šķīra vien daži centimetri. Trešā gan laikam nonāca Narnijā kopā ar to no vienu pirmās zalves. :P
Kopsavilkums — interesanti, izklaidējoši un kopumā forši, bet arī padārgi. Laiku pa laikam var sevi palutināt (šeit kāds muļķīgs jociņš par to, kā šautuves ir vīriešu skaistumkopšanas saloni), bet par manu ikdienu tas noteikti nekļūs.
Suvenīri, savukārt, palikuši tikai no otrā apmeklējuma, kurā gan rezultāti bija visai līdzīgi, kā pirmajā reizē (apvilktie caurumi ir paši pirmie divi šāvieni, pēc kuriem tika apskatīts rezultāts un mērķēšana pielabota attiecīgi). Attālums — 15 metri.
Super. Arii es sestdien biju aizgaajis pasaut ar pistoli (PM). Sen ar pistoli nebiju saavis, peedeejaa laikaa vairaak sanaak ar trieciensauteni. Mums gan bija vingrinaajums sausana no 25 metriem. Tas ka saaviens sanaak negaidiits ir loti pareizi! Man kaa zemessargam ir taads bonuss, ka sausana nemaksaa neko :)
Kas ir PM? Pneimatiskā, vai kaut kāda konkrēta marka…?
Un vai tava zemessarga “bezmaksas aura” spēj apņemt arī kādu pseido-radinieku…? :D
Zemessardze pati par sevi, cik atminos, ir bezmaksas pasākums. Un vēl tu dabū free lessons un smuku kamuflāžu. ;)
PM ir “Pistolet Makarova” jeb tautā saukta par Makaroveni – 9mm. Manuprāt joprojām bruņojumā mūsu Policijas spēkiem un Bruņotajiem spēkiem. Par auru pamēģināšu painteresēties :). Pašam arī gribētos biežāk patrennēties, varbūt pat uz kādām sacensībām aizdoties. Varbūt ir interese iesaistīties ZS? Tad vismaz 2x gadā sanāks pašaut arī ar triecienšauteni (mēs šaujam no 300m pa elektroniskajiem mērķiem), kā arī interesantas mācības vietējos mežos. :)
@KBI Jā Zemessardze ir bezmaksas pasākums (šobrīd Zemessargiem nemaksā), bet kādu laiku atpakaļ par dalību mācībās, dežūrām un citām aktivitātēm maksāja arī dienas naudiņu. Un darba devējam ir pienākums dot brīvdienu, ja darbinieks piedalās ZS mācībās.
Vispār interese būtu, jo īpaši, ja var to darīt kopā ar kādu savējo. :) Tikai bail, ka mani tur izmetīs pirmajā dienā dēļ pārāk neatbilstošas fiziskās sagatavotības (aizelšanās disciplīnā varu sacensties ar dažu labu astmas slimnieku). :D
Nu ja medkomisija atzīs par derīgu,tad jau viss būs OK. :) ZS nav profesionālais dienests. ZS darbojās kā atbalsts. Mūsu bataljons piemēram ir Nodrošinājuma Bataljons, kas nodarbojas ar autotransportu, ēdināšanu utt. Ta, kā ja ir interese varam sarunāt aizbraukt līdz bataljonam un es parādīšu kas un kā. Vairāk info te: http://www.zs.mil.lv/Zemessardzes%20vienibas/3,-d-,ZSN/ZS%2019,-d-,%20NBN.aspx
Paliek arvien interesantāk. :) Tev ir Skype vai Google Talk? Ja jā, sakontaktē mani (visa info http://es.id.lv/), lai varam runāt jau konkrētāk.
Mārtiņ Z. – jā, savulaik esmu apsvēris domu par zemessardzi. Kas man traucē – darbs 0900-1800, tango 1830-2000, un vēsturnieka lekcijas mācību gada 6dienās. Vienk. nav kur. ;) Un fiziskā sagatavotība man ir tik, cik Urban Exploration prasa – sprints un lēcienā pāri augstiem žogiem – I’m your man. Skriet – es izvēlos divriteni. :D
Ja nu to būtu iespējams apvienot ar visu iepriekšminēto – maybe es varu Modusam sastādīt kompāniju…