FollowEs neesmu šis Mārtiņš Osis, un vēl jo vairāk neesmu šis Mārtiņš Osis. Tam pirmajam man pat nekas nebūtu pretī būt, viņa daiļrade iet pie sirds. Kas attiecas uz to otro… Tad nu tā.
Zinu visu to Latvijas Universitātes (LU) vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) jampadaraci. Me being me, pagaidām uz to visu kopumā raugos diezgan neitrāli, lai gan jāatzīst, ka, attiecībā uz plaģiātisma aspektu, izteikti sliecos stāties “konfliktstudentu” pusē, jo pats pietiekami daudz esmu nodarbojies ar tulkošanu un tulkojumu analizēšanu, lai varētu no pieredzes teikt to pašu, ko daudzi jau ir tiekuši pirms manis — tulkošana nav zinātne, tas ir radošs darbs, tāpēc nejauša līdzība tādā līmenī, kāds redzams no publicētajiem tekstu fragmentiem, ir neiespējama. Vai, pareizāk sakot, tā ir iespējama tikai tad, ja abi tulkotāji ir tulkojuši mehāniski un burtiski, izmantojot vienu vārdnīcu, bet tādā gadījumā neviens no darbiem nebūtu uzskatāms par tulkojumu. Kas attiecas uz pārējām sūdzībām (par studiju kvalitāti) — nevaru spriest, jo nekad neesmu bijis nevienā VFF lekcijā, bet, balstoties uz Internetā atrodamu informāciju (par pasniedzējiem, kas par mācību vielu uzskata savu vasaras piedzīvojumu atstāstus), arī vairāk sanāk just līdzi Gojko cilvēkiem.
Tāpēc vēlos izmantot Interneta sniegtās iespējas, lai kliedētu cilvēku šaubas attiecībā uz sevi — Mārtiņš Osis, kurš parakstījies zem Dienā publicētās vēstules, neesmu es.
Nu, es esmu VFF students. ;) Lekciju kvalitāti arī es nevaru komentēt, jo tomēr esmu a)vēsturnieks; b)NLN, un tā reize nedēļā… C’mon. :D
Bet vispār – kamēr piedzīvojumi ir par tēmu, tikmēr ir Ok. Uz autoskolu jau arī mēs neejam iemācīties noteikumus – noteikumi ir jāizprot, eksāmens ir jāiekaļ un braukt ir jāiemācās -, bet gan tāpēc, lai dzirdētu tos stāstus no dzīves, par to, kā teorija izpaužas praksē. :)