Pavasara noplūde

Smaga diena, un gara arī. Tad nu to, kas lija pāri malām, saslaucīju ar virtuālo papīru:

Augums, kas apmāna ar vienkāršību un sadragā ar skaistumu brīdī, kad to vismazāk gaidi.

Acis, kas bez vilcināšanās saredz visu to, kas jau norakstīts kā neredzams. Saredz pat tad, kad neskatās.

Būtne, kas pieprasa maigāko no rūpēm un skarbāko no iegūšanām; skaistāko, ko vari radīt un zemiskāko, uz ko esi spējīgs.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *