FollowViena no pēdējā laika lieliskajām dienām tika aizvadīta vakar, Siguldā. Tur dzīvo draugi Anna un Kristaps, kas ļoti daudz atrodas ārpus Latvijas, tāpēc satikt un pavadīt ar viņiem laiku jau vien ir notikums, bet pavadīt laiku, baudot Siguldas ielejas, virsotnes un mežus, atrodoties uz velosipēda — sastāvdaļas ideālai dienai (atliek tikai pieliet ūdeni un labi samaisīt). Siguldā mums pievienojās arī Kristapa draudzene Zane, kuras nokavēšanos lieliski atsvēra fakts, ka ātrāk tāpat lietus nepārstāja līt.
Iedvesma/motivācija, uzsākot. ;)
Pirmā jaukā ainava
Kazas. Nebūtu no slapjuma kaucošas bremzes, būtu tuvplāns.
Mēģino nodarboties ar plankingu, nesanāk.
Mēģinu nodarboties ar plankingu otrreiz. Sanāca tikai bloodinheadings. :P
Pēc gara un grumbuļaina nobrauciena, sākam rāpties atpakaļ kalnā.
Mežā sastapām vientuļu jātnieku. Mazliet sirreāli.
"Sēdi tik nost!" :D
That's me. Vienmēr kaut kur jāuzlien.
Sandra garšo pat akmens lācim.
Pasaulē garšīgākais saldējums ir Rūjienas rupjmaizes kārtojuma. Pirmo reizi sastapu tā "mazo brālēnu". Gribu vēl!
Seno latviešu satelīts. :P
Viens no interesantajiem nobraucieniem, gan ne ātrākais. Lai gan pietiekami ātrs, lai es aizmirstu, kā jādarbina zvaniņš un gandrīz ieskrietu koka sētā. :D Uz visu nobraucienu tieši viens miniens — sākumā, kur kamera paceļas pret debesīm uz brīdi. Viss pārējais 100% brīvgaitā.
Mazāk iedvesmojoši, vairāk uzjautrinoši. Jo īpaši tas kaķis (lolcats+boobs = epic).
Ātrā nobrauciena (Turaidas pils serpentīns) rezultāts. Ja priekšā nebūtu iesēdies treileris, kas vilkās uz 50 km/h, būtu pārsitis 60. :(
Sandra mācās lidot. :)
Notikumi, kas netika vizuāli piefiksēti — rodēļu brauciens, vakariņas Zaļenieku piestātnē, daudzās izbraukātās meža takas un celiņi, četras kāzu procesijas (vienā no tām līgavainis bija skots ar visiem svārkiem), zvērīga pārēšanās vakarā (ananāss, banāni, maize, trīs dažādi sieri, šūnu medus, mandeles, lazdu rieksti, valrieksti, kruasāni, ābolu kūka, tēja, vīns, sāļie cepumi, saldie cepumi, mājas desa, melone, šokolāde, pastēte, kvass).
Pat ar visu to, ka šorīt atklāju sev piesūkušos ērci, par pavadīto sestdienu esmu un droši vien mūžīgi palikšu stāvā sajūsmā.
Tā glezna ar kaķi un pliko čiepu pilnīgs WTF. Kā kaut kas tāds var eksistēt?!
Nez, jājautā autoram. :P Tā nebija vienīgā tāda stila “glezna”, ne arī vienīgā vieta, kur tādas pārdeva.
tā taču pietam ir DZINTARU GLEZNIŅA :D
es reiz arī uztaisīšu dzintaru glezniņu. jāā