6 Comments on “Dienas čupiņa #20090510

  1. To GMail automātisko atbildētāju es točno gribēšu – ja pareizi sapratu tehnisko info, pāris tūkstoši meilu, lai viņš iemācītos imitēt manu stilu, un man vairs nekad mūžā nenāksies runāt ar kādu cilvēku! :) Lieliska fīča.
    Un klipiņš patika, jauks.

  2. Ar to pēdējo bildi bija kaut kādas problēmas dažiem, ja nu kas, tagad vajadzētu rādīties korekti.

  3. katru reizi ieraugot bada mocītā bērna attēlu, es iedomājos par fotogrāfu un citu liecinieku lomu šādās situācijās. tu esi reportieris bada plosītā vietā, tu redzi, kā cilvēks cieš;. ko tu dari: vai tu vismaz kādam no viņiem palīdzēsi, vai arī vienkārši stāstīsi pasaulei, ka viņi cieš (ko arī var uzskatīt par palīdzēšanu, saprotams)? to bērnu taču varēja aiznest uz ANO nometni, nebija jau tālu.

    • Ļoti iespējams, ka vainas sajūta arī bija viens no nozīmīgākajiem faktoriem fotogrāfa dramatiskā soļa speršanā. Kā arī — ja ir vesels bars cilvēku, kas pēdējiem spēkiem kārpās uz glābiņa pusi, kā lai izvēlas, kuram palīdzēt? Nav grūti iedomāties, ka, nostādot cilvēku fakta priekšā — 1000 pilnīgi sveši cilvēki mirst, bet tu vari mēģināt izglābt vienu, varbūt divus — cilvēks vienkārši pagriezīs muguru un izvēlēsies nedarīt neko. Jo, izvēloties jebkuru vienu no šiem cilvēkiem, sanāk apzināti nolemt nāvei visus pārējos (jo varēja taču izvēlēties jebkuru citu), un uz to reti kurš ir gatavs parakstīties. Vieglāk ir izlikties, it kā tu tur nekad nebūtu bijis.

Leave a Reply to MO Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*