Apr 30

“Tikai ne fakti”. A. Leimaņa meli

Interneta vietne “Tikai Fakti” zem faktu atstāsta lozunga nodarbojas ar Armanda Leimaņa un viņa atbalstītāju LU Vēstures un filozofijas fakultātes lietā nomelnošanu, publicējot ļoti maz faktu, toties ļoti lielos apjomos kā faktus pasniedzot savu personīgo viedokli, teorijas, interpretācijas un brīžiem pat klajus apmelojumus. Tie praktiski vienmēr parāda Armandu un jebkuru, kurš nav nostājies pret viņu, negatīvā gaismā. Mans mērķis nav aizstāvēt vienu vai otru pusi, bet gan parādīt, ka Tikai Fakti, pretēji savam nosaukumam un paustajai nostājai, nebūt nenodarbojas ar objektīvas informācijas sniegšanu, bet gan acīmredzami un agresīvi cenšas izplatīt ļoti vienpusēju viedokli.
Objektīvi fakti un subjektīvi komentāri (ar skaidrām norādēm, kas ir kas) rakstam, kas publicēts šeit. Apmeklētāju komentāri, protams, atļauti, no publiskām norādēm uz pieļautām kļūdām nebaidos, tikpat publiski arī izlabošu — atšķirībā no Tikai Fakti, kuru aicinājums sūtīt viņiem e-pastu man rada vien vārga mēģinājuma apklusināt atšķirīgo viedokli iespaidu, ņemot vērā, ka komentēt blogā nav iespējams.

Tātad:

Tikai Fakti raksts “Tikai fakti: A. Leimaņa meli portālā “Cita Diena””

Šis raksts būs salīdzinoši īss, jo uz lielāko daļu TF komentāru var atbildēt ar paša Leimaņa teikto pie mosties.org raksta:

publiskā vēstule un intervija (runājām vairāk kā 2 stundas, rezultātā tikai 2 lapas) bija pilni argumentācijas kļūdām un ad hominemiem, tāpēc to tik ļoti cilāt nevajadzētu (aizliegt, protams, nevaru).

Viedoklis: A. Leimanis, iespējams, emociju uzplūdā un steigā radīja pāris Tikai Fakti stila tekstus, kā dēļ ar tiem nelepojas un vēlas, lai tiem netiktu pievērsta papildus uzmanība, bet aicina koncentrēties uz plakātu ar daudz pārdomātāko un korektāko saturu. Eh, ja TF būtu tikpat paškritiski pret savu teikto…

Divi citāti gan “uzprasījās” uz komentāriem:

Esam saņēmuši ļoti lielu atbalstu pēc pirmās vēstules (kur un no kā? Ar ko tas var tikt pierādīts?)

Fakts: Atšķirībā no TF, A. Leimanis nav sev piedēvējis objektīva un neitrāla žurnālista lomu, tāpēc viņam nav morāla pienākuma lietot tikai pierādītus, faktuālus un viennozīmīgus izteicienus. “Ļoti liels atbalsts” ir 100% subjektīvs jēdziens, kas var nozīmēt no viena pavirša smaida līdz piekritēju armijai.
Viedoklis: Jautājums “kur un no kā” būtu pat īsti vietā, izņemot, ka raksta virsraksts un konteksts liek šim jautājumam vairāk izskatīties pēc apgalvojuma, ka nekāda atbalsta Armandam nav, jo viņš atsakās nosaukt konkrētus vārdus.

KNAB pērn sāka pārbaudi, lai pārliecinātos par viņu [Kūles, Bucenieces] darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām – bija radušās šaubas par konkursa rezultātu objektivitāti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansēšanai humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Pārbaude nav pabeigta, slēdziena vēl nav (no kurienes A. Leimanim u.c. tāda informācija, ja zināms, ka KNAB nepublisko pārbaudes rezultātus (ja tajos nav pārkāpumu), bet atbildi sniedz tikai lietas ierosinātājam? Varbūt šo apmelojošo uzbrukumu ir saorganizējuši aiz A. Leimaņa stāvoši cilvēki? Interesanti, bet šis fakts tiek aktīvi implicēts tieši komplektā ar A. Leimaņa meliem)

Fakts: Oficiāla avota nav, bet vismaz šis piemērs skaidri parāda, ka KNAB uzsākto pārbaužu rezultāti tiek gan publiskoti. Tātad ir pamats uzskatīt, ka izmeklēšana vēl turpinās un rezultātu pagaidām nav.

Apr 26

“Tikai ne fakti”. Patiesība par A. Leimaņa attieksmi

Interneta vietne “Tikai Fakti” zem faktu atstāsta lozunga nodarbojas ar Armanda Leimaņa un viņa atbalstītāju LU Vēstures un filozofijas fakultātes lietā nomelnošanu, publicējot ļoti maz faktu, toties ļoti lielos apjomos kā faktus pasniedzot savu personīgo viedokli, teorijas, interpretācijas un brīžiem pat klajus apmelojumus. Tie praktiski vienmēr parāda Armandu un jebkuru, kurš nav nostājies pret viņu, negatīvā gaismā. Mans mērķis nav aizstāvēt vienu vai otru pusi, bet gan parādīt, ka Tikai Fakti, pretēji savam nosaukumam un paustajai nostājai, nebūt nenodarbojas ar objektīvas informācijas sniegšanu, bet gan acīmredzami un agresīvi cenšas izplatīt ļoti vienpusēju viedokli.
Objektīvi fakti un subjektīvi komentāri (ar skaidrām norādēm, kas ir kas) rakstam, kas publicēts šeit. Apmeklētāju komentāri, protams, atļauti, no publiskām norādēm uz pieļautām kļūdām nebaidos, tikpat publiski arī izlabošu — atšķirībā no Tikai Fakti, kuru aicinājums sūtīt viņiem e-pastu man rada vien vārga mēģinājuma apklusināt atšķirīgo viedokli iespaidu, ņemot vērā, ka komentēt blogā nav iespējams.

Tātad — TF raksts “Patiesība par A. Leimaņa attieksmi pret M. Auziņu”

jau šobrīd ir iestrādnes nopietnai jaunai studiju programmai (ne no mūsu puses btw) [Signe Cāne] (vai tas nerada pamatu uzskatīt, ka šī procesa režisori ir citi?)

Fakts: Nerada gan, jo nekur nav atrunāts, kas ir “mūsu puse”. Ikviens cilvēks var radīt “iestrādnes” kaut kam, tāpat, kā ikviens, iepazinies ar kāda cita darbu, var to izvērtēt un ņemt/neņemt vērā.
Viedoklis: Kārtējā faktu interpretācija ar mērķi nomelnot A. Leimaņa pārstāvētās puses VFF lietā dalībniekus.

apskati Šlesera pagājušā gada kampaņu — “darīt, ne filozofēt” (atklāj A. Leimņa un Gojko komandas vērtības)

Fakts: Neatklāj gan. Tā kā pilna sarakste nav publicēta, nav zināms, kam A. Leimanis to ir teicis un kādā sakarā, un ko ar to domājis. No konteksta izrauts citāts var iegūt citu nozīmi, jo īpaši, ja citētājs pats rada savu kontekstu. Vienkārš piemērs: Emu ļoti priecīgs, ka baļķis cietušajam trāpīja tik spēcīgi, ka viņš no trieciena spēka atkrita vairākus metrus atpakaļ un iekrita stikla lausku bedrē, un rezultātā nonāca slimnīcā. Pasniegts pats par sevi, teikums rada cietsirdīga cilvēka iespaidu, bet, zinot, ka oriģinālais konteksts bija “cilvēks knapi izglābjas no nāves zem baļķu lavīnas”, top skaidra tā sākontējā nozīme, kas ir gluži pretēja — t.i., labi, ka cilvēks sagriezās un nonāca slimnīcā, nevis tika saplacināts un nonāca morgā.

Mēs esam vairāk kā 40, ar studentiem no teju katra filozofijas kursa, citām fakultātēm un pat valstīm. (uz plaši izplatītā plakāta starp 7 parakstiem, tikai 2 ir no VFF)

Fakts: TF mēģina radīt uz faktiem nebalstītu un nepierādāmu iespaidu, ka uz plakāta ir parakstījušies visi A. Leimaņa atbalstītāji.

Ja es tiktu parunāties pie Auziņa, varētu viņu atbruņot ar visādiem fiziķu jokiem (piem. par sfērisko govi vai stīgu teoriju) un tad ķerties pie lietas – mēs, apakšā parakstījušies studenti (šeit bez jums neiztikt nekādi), sakām, ka lietas ir tā un tā. (klaja aģitācija, kā arī atklājas patiesā A. Leimaņa attieskme pret rektoru. uzskatāmi parāda sevi kā melu tehnologu un intrigantu)

Fakts: Komentārs neatbilst A. Leimaņa rakstītajam, kurā nav nekādu melu vai intrigu. Citātā ir skaidri izklāstīta vēlme organizēt sarunu ar LU rektoru, kurā pēc draudzīga ievada izklāstīt situāciju, iesaistot visus piekritējus (atšķirībā no plakāka, uz kura ir tikai to cilvēku paraksti, kas nebaidās savu atbalstu A. Leimaņa kustībai paust publiski).
Viedoklis: TF kārtējo reizi parāda, ka ir gatavi uz visbezjēdzīgākajām muļķībām, ka tikai tas ļautu pašiem papriecāties par to, kā sanāca uzbraukt nīstamajam Armandam (arī, ja īstenībā ne pārāk sanāca).

Es neesmu antropologs, taču klačas un skandāli cilvēkiem patīk. (atklāti parāda kā tiek / tiks gatavotas intrigas)

Fakts: Nekādas intrigas nav, nekas netiek parādīts. A. Leimanis tikai secina faktu, ka lietas publiskošanas gadījumā tā nepaliktu nepamanīta un iegūtu sabiedrības ievērību. Kā izrādījās, viņam bija taisnība.
Viedoklis: Kārtējais “balto diegu” apvainojums. Latvijā, kā zināms, pastāv vārda brīvība. Tas nozīmē, ka, izņemot dažus atsevišķus gadījumus, ikviens var atklāti runāt ar jebkuru par jebko. Viss, ko armands šajā e-pastā pasaka, ir — “iesim vispirms pie rektora, bet vajadzības gadījumā esam gatavi iet arī pie plašākas sabiedrības”. Citu cilvēku darbību dēļ realitātē viss izvērtās savādāk, bet, gluži pretēji TF paustajam, šī sarakste parāda, ka A. Leimanis vēlējās un plānoja izvairīties no publiska skandāla un šo problēmu risināt LU iekšienē (tieši par skandāla publiskošanu viņš ir saņēmis visvairāk pārmetumu).

…vēl viena piebilde: manas vēstules paredzētas tikai jums, lūdzu, ne vārda par tām pasniedzējiem. (kādēļ tiek gatavota slepena sazvērestība, ja: 1. LU iekšējie noteikumi sūdzības par mācību kvalitāti paredz risināt citā veidā. 2. kādēļ problēmas nevarētu tikt risinātas kopā ar pasniedzējiem. 3. izplatot apmelojošu informāciju, apzināti tiek grauts LU imidžs.)

Fakts: Klaji meli par “slepenu sazvērestību”, jo tikko iepriekšējā citātā bija skaidri rakstīts, ka kustības pirmais solis būs saruna ar rektoru.

  1. Fakts: Šajā stadijā sūdzības vēl tikai tiek apkopotas un formulētas, nevis risinātas.
    Viedoklis: Kamēr apsūdzību un prasību būtība, kā arī izvirzītāju skaits nav līdz galam sastādīti un apzināti, kaut ko bļaustīties publiski būtu skandalēšanās TF stilā, nevis pārdomāts mēģinājums kaut ko mainīt. Diemžēl kāds no vēstules saņēmējiem nepaklausīja Armanda lūgumam un to tomēr nopludināja.  TF mēģina pasniegt A. Leimani negatīvā gaismā, bet patiesībā teksti skaidri parāda, ka viņš sākotnēji mēģināja visu organizēt korekti un “likumīgi”.
  2. Fakts: Vēstules slēpšanai no pasniedzējiem var būt vairāki iemesli, ticamākais no tiem — dienesta stāvokļa izmantošana, lai “atriebtos” stundentam. Kā vēlāk izrādījās, bažas bija pamatotas — pasniedzēju pirmais solis pēc vēstules publiskošanas bija nevis to noliegt vai pieprasīt atsaukšanu, bet gan eksmatrikulēt A. Leimani, balstoties uz nepamatotām un vāji pamatotām apsūdzībām par universitātes noteikumu pārkāpumiem.
  3. Fakts: Par to, vai informācija ir apmelojoša vai nav, vēl nav skaidrības. LU imidžu var graut tikai nepamatota kritika (pamatota kritika veicina pārmaiņas un uzlabojumus, tādējādi imidžu uzlabojot). TF, acīmredzot, uzskata, ka pasniedzēju darbs ir pietiekami kvalitatīvs, lai kritiku uzskatītu par nepamatotu, bet pasniedz šo subjektīvo viedokli kā faktu.

Kaut kā nebūt jāgūst apstiprinājums, ka minētie fragmenti tiešām ir Kūļa, tā, lai nebūtu to iespējams apstrīdēt. (operē ar nepārbaudītiem faktiem)

Fakts: Pierādījumu meklēšana nav “operēšanu ar nepierādītiem faktiem”, tieši pretēji — tas ir mēģinājums izvairīties no nepārbaudītu un nepierādītu faktu izmantošanas.

Šis ir tāds kā turpinājums tam, ko teicu Šķiltera pasākumā (tur nerunāja tikai vīns :)) (tas liek aizdomāties par atsevišķu pasniedzēju klātbūtni notiekošajos procesos)

Fakts: Pasākuma rīkotājs nav atbildīgs par viesu sarunām.
Viedoklis: TF sāk kļūt pilnīgi nožēlojami un smieklīgi. Kas būs tālāk? “Armands par šo tēmu runāja, stāvot netālu no Narvessen vadītāja(s) auto — tas liek aizdomāties par skandināvu uzņēmēju interesi šajā lietā”?

Kūlis un Šuvajevs par valsts naudu izdevuši Rolava tulkojumu savā vārdā. (klaji meli un propaganda)
(…)
Ne vārda par to, ka viņa tulkojumu varētu izprintēt uz caurspīdīgās lapas, novietot virs Rolava tulkotā un neredzēt atšķirību. (klaji meli un propaganda)

Fakts: Slēdziena joprojām nav, tātad tos nevar saukt par meliem. Propaganda, savukārt, ir neitrāls termins, jo, atšķirībā no melu propagandas, patiesības propagandēšana ir pozitīva un sabiedrības attīstībā svarīga. Piemēram, tikai pateicoties propagandai mēs zinām, ka tabaka ir kaitīga cilvēka veselībai. Kad to sāka lietot pārdot, uzskats bija gluži pretējs — ka tā ārstē no slimībām, attīra zobus un ko tik vēl nē. Tikai pateicoties patiesības propagandai mēs mūsdienās varam daudz-maz droši pieņemt, ka ikviens smēķētājs apzinās riskus.

Latvijā ir labi filozofi, kas, diemžēl, ar VFF nesadarbojas. Jānis Nameisis Vējš, Roberts Ķīlis un Armands Zavadskis ir pirmie, kas nāk prātā, taču viņu noteikti ir daudz vairāk (kaut vai tas pats antons_v no Sviesta Cibas, vārdu nezinu). (1. vai LU vēsturē ir bijis precedents, kad 2. kursa students kuluāros mēģina sastādīt jaunu pasniedzēju sarakstu fakultātē? 2. vai ideja iesaistīt antonu_v no Svieta cibas kā mācībspēku atbilst jebkādiem IZM un LU kritērijiem?)

  1. Fakts: Nekāds fakultātes pasniedzēju saraksts netiek sastādīts. A. Leimanis tikai nosauc filozofus, kurus uzskata par labiem un labprāt redzētu sadarbojamies ar VFF. Kā arī, ikvienam ir tiesības izteikt savu viedokli un piedāvāt, viņaprāt, situācijas uzlabojumus (skat. iepriekšējos punktus par iestrādnēm un runas brīvību).
    Viedoklis: Protams, var jau rīkoties paranoiski un aiz katra izmaiņu vai uzlabojumu ierosinājuma saskatīt agresīvas revolūcijas plāna “aisberga redzamo daļu”, bet tādā gadījumā katrs otrais latvietis, kas jebkad ir sūdzējies par valdību, būtu jāliek cietumā par valsts nodevību, plānojot apvērsumu.
  2. Fakts: Idejām nav jāatbilst kritērijiem, kritērijiem ir jāatbilst pasniedzējam, kurš vēlas uzsākt darbu izglītības iestādē.
    Viedoklis: Izskatās, ka TF savā “faktu atstāstā” jau ir aizbraukuši līdz valsts cenzūrai — no komentāra izriet interesanta situācija. Sanāk tā — ja man ienāk prātā kāds cilvēks, pie kura es gribētu apgūt kādu priekšmetu, es nedrīkstu pat muti atvērt par šo ideju pat vistuvākajam draugam, kamēr neesmu ideju saskaņojis ar Valsts Izglītības un zinātnes ministriju?

Ķīlis ir antropologs, pabeidzis Kembridžu (iesaku iegūglēt arī viņa rakstus, dažos ir labi joki par viņa filozofu gadiem) (1. nav precizēts, kas tie par rakstiem, taču ja zinātniski, tas neko labu neliecina par R. Ķīli. 2. vai R. Ķīlim tā pašvaki ar rakstiem, ja tos ir “jāgūglē”?)

  1. Fakts: TF atzīst, ka nav precizēts, par kādiem rakstiem ir runa, bet tas netraucē tendenciozi piedāvāt versiju (ne faktu!), ka raksti varētu būt zinātniski un tādējādi jokiem tajos nav vietas.
  2. Fakts: Google Internet meklētājs ir ērtākais lietotājam pieejamais informācijas iegūšanas avots. Pasniedzēja rakstu atrašana tajā nozīmētu, ka raksti ne tikai nav “pašvaki”, bet, gluži otrādi — tie ir pietiekami labi, lai kāds tērētu savu laiku, ievietojot tos Internetā. Protams, ir iespējams, ka rakstus Internetā ievietojis Ķīlis pats vai kāda automātiska sistēma, bet arī tādā gadījumā tas neļauj spriest par to kvalitāti.
    Viedoklis: TF izmanto vienu no populārajām stulbuma izpausmēm — “lasījis neesmu, bet viedoklis ir”, turklāt paceļot to reti piedzīvotos augstumos. Pilnīgi bez jebkāda pamatojuma vai informācijas, TF paziņo, ka Ķīļim “ar rakstiem ir pašvaki, jo tos var atrast Internetā”(!?).

Kursa darbs būtu neskaitāmas reizes vieglāks, ja tajā varētu citēt no galvas. “Kā teicis klasiķis, visa austrumu filozofija ir vien tintes traipi uz Aristoteļa grāmatas vākiem..” ;) (demagoģija neievērot vispāratzītu LU un akadēmiskās vides praksi, ieviest anarhistiska rakstura izmaiņas)

Fakts: No konteksta izrauts citāts no Armanda personīgās sarakstes. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka tam ir jebkāds sakars ar viņa piedāvātajām izmaiņām VFF mācību procesā.

Heidegers nebija labs cilvēks un vēl jo mazāk labs filozofs. … Pieņemu, ka viņš Jums īpaši neinteresē, un tas nav nekas slikts. Ja varētu, es labprāt viņu nelasītu vispār (kā to darījis vairums analītisko filozofu) un pievērstos kam liederīgākam, piemēram multfilmām, taču Latvijas situācija to darīt neļauj. (1. uz kādiem faktiem balstoties var izdarīt šādus secinājumus? 2. klajš aicinājums ignorēt filozofijas vēsturē ļoti nozīmīgu personu, kā arī to apmelnot, balstoties uz nepierādītiem un subjektīvas dabas faktiem)

  1. Fakts: Lai izteiktu viedokli, nav obligāti jābalstās uz faktiem (paši TF to demonstrē gandrīz nepārtraukti). A. Leimanis neuzskata Heidegeru par labu filozofu, bet nevienam citam savu viedokli neuzspiež, un nesauc to par faktu.
  2. Fakts: Aicinājuma nav, vēl jo mazāk klaja. Leimanis pauž personīgu nepatiku pret Heidegeru un pieņēmumu, ka tāds nav vienīgais. Ja šādu tekstu var interpretēt kā aicinājumu uz “nozīmīgas personas ignorēšanu”, tad tieši tikpat pamatoti to var uzskatīt par aicinājumu uz diskusiju par šo tēmu. TF konsekventi izvēlas interpretāciju, kura nomelno A. Leimani (kaut arī tā nesakrīt ar pašu pārbublicēto nākamo citātu).

Par Heidegera nacismu pie mums runā maz vai nemaz. … Es tiešām ceru, ka filma un tai sekojošā diskusija (es paredzu, ka būtu asa nepajokam) varētu vēlāk kalpot kā labs iegansts, lai mēs bilst, ka mums te liek mācīties nacistu ideologa murgainos darbus… (nepamatoti apvainojumi un atklāts aicinājums uz konfrontāciju, cerot to izmantot saviem mērķiem)

Fakts: Armands Leimanis pauž personīgo viedokli un aicina sākt diskusiju/piedalīties tajā. TF to izvēlas nosaukt par “konfrontāciju” un draud ar “izmantošanu saviem mērķiem”. Šāds paziņojums ir tukša retorika, jo vienīgais diskusijas “izmantošanas saviem mērķiem” veids ir mēģināt panākt pretēju viedokļu (sava un pretējās puses) atrisināšanu — kas ir tieši tas, kam diskusijas ir paredzētas!

Mar 15

Es neesmu Mārtiņš Osis, bet man (gandrīz) ir viedoklis par VFF!

Es neesmu šis Mārtiņš Osis, un vēl jo vairāk neesmu šis Mārtiņš Osis. Tam pirmajam man pat nekas nebūtu pretī būt, viņa daiļrade iet pie sirds. Kas attiecas uz to otro… Tad nu tā.

Zinu visu to Latvijas Universitātes (LU) vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) jampadaraci. Me being me, pagaidām uz to visu kopumā raugos diezgan neitrāli, lai gan jāatzīst, ka, attiecībā uz plaģiātisma aspektu, izteikti sliecos stāties “konfliktstudentu” pusē, jo pats pietiekami daudz esmu nodarbojies ar tulkošanu un tulkojumu analizēšanu, lai varētu no pieredzes teikt to pašu, ko daudzi jau ir tiekuši pirms manis — tulkošana nav zinātne, tas ir radošs darbs, tāpēc nejauša līdzība tādā līmenī, kāds redzams no publicētajiem tekstu fragmentiem, ir neiespējama. Vai, pareizāk sakot, tā ir iespējama tikai tad, ja abi tulkotāji ir tulkojuši mehāniski un burtiski, izmantojot vienu vārdnīcu, bet tādā gadījumā neviens no darbiem nebūtu uzskatāms par tulkojumu. Kas attiecas uz pārējām sūdzībām (par studiju kvalitāti) — nevaru spriest, jo nekad neesmu bijis nevienā VFF lekcijā, bet, balstoties uz Internetā atrodamu informāciju (par pasniedzējiem, kas par mācību vielu uzskata savu vasaras piedzīvojumu atstāstus), arī vairāk sanāk just līdzi Gojko cilvēkiem.

Tāpēc vēlos izmantot Interneta sniegtās iespējas, lai kliedētu cilvēku šaubas attiecībā uz sevi — Mārtiņš Osis, kurš parakstījies zem Dienā publicētās vēstules, neesmu es.

Dec 11

Bet lats mūžam stabils!

Parasti gan anekdotes te nepārpublicēju, pietiek jau ar dienas čupiņām (kas kaut kad atsāksies, kad man būs vairāk laika), bet nu šoreiz pavilka.

Jānītis tētim:
-Tēt, pastāsti kas ir politika?
-Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene. Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija. Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība. Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība. Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis. Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne.
Saprati?
-Nē.
-Nu tad ej gulēt.

Īstenībā ir smieklīgi jau šeit, bet ir vēl otra daļa.

Nakts vidū Jānītis pamostas no sava brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļas. Tad viņš dodas meklēt Tēvu un atrod to virtuvē kur tas kniebj mājsaimnieci, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežas savā guļamistabā. No rīta viņš satiek Tēvu un saka.
– Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
– Nu?
– Tas ir tad kad finansu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.

Mar 06

Kompostrēsim trolejbusos

No Rīgas Satiksmes mājas lapas:

No šā gada 1. aprīļa norēķinu kārtība Rīgas trolejbusos būs tāda pati kā tramvajos. Trolejbusam un tramvajam būs vienotas vienreizējās biļetes, un tās jau no 19. marta varēs iegādāties visās Rīgas satiksmes biļešu pārdošanas vietās – galapunktos un biļešu kasēs, kā arī autobusos un trolejbusos, bet no 27. marta arī Narvesen, Preses apvienības un Plus Punkts tirdzniecības vietās Rīgas pilsētā.

Un

Līdz ar kompostrētāju uzstādīšanu tiks palielināta kontroles pārbaužu intensitāte trolejbusos. Lai to nodrošinātu, tiks palielināts kontrolieru štata vietu skaits – līdzšinējo 150 kontrolieru vietā, turpmāk pārbaudes veiks 250 Rīgas satiksmes Kontroles dienesta darbinieki.

Pasākumam, kā lielākajai daļai, savi plusi un savi mīnusi. No vienas puses forši – beidzot varēs kā cilvēks mēneša sākumā ar karti iepirkt čupiņu ar taloniem un par sīknaudu aizmirst. Vēl tikai autobusus vajadzētu tāpat “pievilkt”, un būtu vismaz viens sabiedriskā transporta organizācijas aspekts, ko norādīt kā pozitīvu. Nekad neesmu varējis saprast, kāpēc pat ar visiem konduktoriem nevar būt iepriekš nopērkamas biļetes, turklāt visiem transportiem vienas. Konduktoru likvidācija, savukārt, nozīmē, ka ir cerība kādreiz tikt mājās arī gadījumā, ja esi attapies bez naudas un biļetes, kamēr kontrolieru skaita pieaugums varētu kopumā drusku atsvērt sagaidāmo zaķisma pieaugumu.

Bet nu mīnusi arī ir vērā ņemami. Vienu no tiem savā rakstā diezgan precīzi pauž Edijs, proti – konduktori transportā bieži vien ir arī elementāras kārtības uzturētāji, kā arī jau ar savu klātbūtni vien uzlaboja gaisa kvalitāti, jo, lai cik skumji arī nebūtu, manuprāt ir zināma korelācija starp cilvēka nevēlēšanos nokārtoties ārpus sava apģērba un viņa spēju samaksāt par braucienu. Vēl arī iespēja braukt par velti noteikti pievilinās papildus pasažierus, kas, savukārt, pasliktinās jau tā galīgi ne spīdošo situāciju ar sabtransā pieejamo vietu, jo īpaši sastrēgumstundās (kad cilvēki dodas uz darbu vai atpakaļ uz mājām).

Bet jebkurā gadījumā – pavasaris ir tepat ap stūri, kad jābrauc ar velo, un par sabiedrisko jāaizmirst līdz rudenim. :)