Foto prieki
Pavisam fiksi (un bez punktiem ;)), jo esmu apaukstējies un gribu gulēt.
Pavisam nesen tiku pie lietota Olympus E-400, un tad nu tagad mēģinu iebraukt līdz šim attāli apjaustajā foto radīšanas meistarībā. Viegli nav, pēc divu dienu pūliņiem mana sapratne par ISO vērībām, ekspozīciju, slēdža ātrumu, diafragmu, baltās gaismas balansu un to savstarpējo sakarību ir tik tikko nostabilizējusies pamata līmenī. Taču tas man netraucēja darbā uzkniebt foto, kurš nu jau grezno mana virtuāla galda virsmu:
(spiežam virsū, lai apskatītu 1024×768)
Kā arī, kārtējais apstiprinājums tam, ka jaunu mantu iegūšana sagādā papildus raizes: kamēr man nebija kameras, iztiku un nekas īpaši nesāpēja. Tagad man ir kamera, un pēkšņi vajag arī statīvu, somu pārnēsāšanai, rezerves bateriju, karšu lasītāju (labāks attēlu nolasīšanas ātrums un rezerve, ja nu kamerai kas notiek) un gan jau, ka ar laiku sagribēšu arī lielāku atmiņas karti (šobrīd lietoju divas 1GB) un citus aksesuārus.
Joprojaam Alisee? Izskataas, ka laba vietinja – 2x PS2, 1xOlympus+, utt. :)
Olympus tika iegūts lietots un caur radiniekiem, tā kā tik traki nav. :)
:) Mjā, nu kaut kas tajā gaismas pierakstīšanā ir, ja reiz tik daudziem ļaužiem iet pie sirds.
Es sāku spēlēties ar digitālo ziepju trauku, tad nedaudz paterorizēju drauga Canon, taču tagad ticu (vai naivi – to rādīs laiks), ka ar veco Zenītu ir iespējams iekabināt ne vienam vien digitālajam. :)
Un vēl viena ticība ir tāda, ka fotogrāfu veido 60% prasme ievērot, KO fotografēt, 30% prasme izdomāt KĀ (ko izcelt, ko notušēt, no kuras malas, kompozīcijas, gaismas utt.), un tikai 10% – tehniskais izpildījums, tie paši atvērumi, laiki un jutības.
gan jau nesavajadzeesies. divi fotoaparaati divu cilveeku gjimenee jau taa ir vismaz divreiz par daudz.
KBI: Analogais jau pēc definīcijas spēj dot labākus rezultātus, nekā digitālais. Ne tikai foto, bet arī mūzikā, mākslā un droši vien visur citur arī.
Kirils: Kāpēc par daudz?
sorry, biju domaajis: divi DIGITAALIE fotoaparaati.