Cilvēki biežāk pieņemtu labus lēmumus, ja apkārtējie to neuzskatītu par vēlmju piepildīšanu

Man šķiet, ka daudzi cilvēki daudz biežāk pieņemtu labākus (prātīgākus, veselīgākus, laicīgākus) lēmumus, ja apkārtējie pārstātu automātiski pieņemt, ka katrs lēmums un rīcība ir vēlmju piepildīšana. Ja tu izvēlējies darīt X, tātad tu gribēji X un, ja reiz izdarīji, tātad viss ir labāk, nekā bija (jo tu taču dabūji, ko gribēji).

Dzīvē bieži vien tā nenotiek. Dzīvē reizēm tavas vienīgās izvēles ir starp apzinātu lekšanu stikla lauskās līdz acīm vai pasīvu slīdēšanu sērskābē. Un gan brīdī, kad ir jāsaņemas lekt, gan pēc tam nu itin nemaz nepalīdz ne “Kā gan tu vari to sev (t.i., mums, jo mums par tevi sāp) to nodarīt?”, nedz arī “Hei, par ko tu sūdzies, no skābes taču izbēgi!”.

Kaut kā tā.