There is no random
Čats
Sandra: Heh, nebiju iedomājusies, ka kapeika vai dice patiesībā ir determinēti, vnk ļoti jūtīgi pret sākuma apstākļiem.
me: Duh. There is no random. :)
me:There’s only stuff sufficiently unpredictable. :)
Sandra: Kāpēc tad Tu neraksti rakstus par to, ja tas ir duh?
me: A kas tur daudz ko rakstīt?
me: Visu nosaka likumsakarības un apstākļi.
me: Par duh lietām grūti gari rakstīt.
Tas man lika mazliet aizdomāties. Vai tiešām ir vēl cilvēki, nu, zinātniski domājoši cilvēki, kas uzskata, ka pasaulē pastāv patiesas nejaušības? Kaut kas, kas savā būtībā ir neparedzams, pat zinot pilnīgi visus ietekmējošos apstākļus, no atomiem līdz visuma radiācijai? Mana pieredze un un loģika aicina domāt, ka nav un nevar būt. Nekas nenotiek tāpat vien, bez iemesla. Tas, savukārt, nozīmē, ka ikviens notikums teorētiski ir iepriekš paredzams un novēršams. To, uz kuras puses nokritīs gaisā pamesta monēta nosaka, kā minimums a) kādā stāvoklī tā bija pirms mešanas, b) mešanas veids, c) mešanai nepieciešamā spēka pielietošanas punkts uz monētas virsmas, d) pielietotā spēka daudzums. Plus vēl noteikti 100 un viens mazāks, bet tomēr ietekmējošs faktors, kuru kombinācija var izrādīties tikpat ietekmīga, kā kāds no nosauktajiem.
Tas pats ir ar datoru — dators arī nav spējīgs izvēlēties skaitli “uz dullo”. Dators, būtībā, ir tikai mikroshēmu čupa, kas nevar neko vairāk kā bīdīt elektriskas svārstības (1 un 0) pa tajās ielodētiem vadiņiem. Kā gan var ielodēt vadiņu, kurš rada strāvas svārstības “randomā”? Vienu brīdi 1, tad 0, tad atkal 1, tad divas nulles un tā tālāk? Vienkāršā atbilde — nevar. Bet vajag. Tāpēc ir radīts veids, kā no datora iegūt šķietami random skaitli, ko tāpēc arī sauc par pseudo-random. Konkrētās algoritma detaļās neieslīgšu (jo tās nepārzinu :P), bet principā tiek izmantots laiks — dators skaita laiku līdz pat mili, mikro un nanosekundēm, tāpēc, kamēr vien starp iepriekšējo un nākošo algoritma izpildi ir kaut neliela pauze, uz nanosekundēm balstīts gadījuma skaitļa ģenerators izdos citu skaitli. Tas, kas to padara par gadījuma skaitli ir mūsu pašu neziņa — ja mēs spētu sekot līdzi nanosekundēm un datora ātrumā risināt algoritmu, mēs vienmēr iepriekš zinātu, kāds būs skaitlis, ko dators izvēlējies it kā “uz dullo”.
Un tieši tāpat ir arī fiziskajā pasaulē. Ja mēs zinātu visus notikuma apstākļus, to ietekmi uz notikumu un spētu veikt aprēķinus pietiekami ātri, mēs varētu 100% paredzēt nākotni jebkurā vietā un laikā, tai skaitā loteriju un azartspēļu iznākumus. Vienīgais, kas rada nejaušības ilūziju ir mūsu pašu prāta spēju trūkums.
Njam, es neizteicos gari, bet tas, ko es tobrīd klausījos bija runa par dažādajiām “nejaušībām” un kā tās patiesībā īsti nesaistās kopā. Man gan nav īsti skaidrs un būtu jāizstudē tas raksts (autors: Giuseppe Longo), lai es vispār sāktu apjaust dažādos “nejaušību” jēdzienus un kā galīgs laiks to visu ietekmē.
par lielumiem atoms -> visums Tev droshi vien ir taisniiba.
tachu skatoties zem atoma, teoreetiski pastaav nejaushiibas. kvantu fizika ir fizikas sastaavdalja, kas jau savaa definiicijaa paredz, ka procesi notiek nedermineeti.
citaadi kvantu dators nevareetu eksisteet.
The time evolution of wave functions is deterministic in the sense that, given a wavefunction at an initial time, it makes a definite prediction of what the wavefunction will be at any later time. During a measurement, the change of the wavefunction into another one is not deterministic, but rather unpredictable, i.e., random.
Nujā. Bet kaut kā tomēr, viss, kam mēs zinam un varam aprēķināt visus parametrus, vienmēr darbojas vienādi (ūdens vienmēr sāk vārīties pie 100°, sasalt pie 0° utt.). Citādi nevarētu eksistēt un darboties dators parastais. :) Kaut kādā brīdī (līmenī) tomēr tā kvantu padarīšana “pārtop” par mums pierastu, determinētu likumsakarību kopumu.