Lieta, ko tu par mani varētu nezināt #1

Nupat jau sācis mazliet norimt, bet nu 7 lietu bums ir panesies ne pa jokam. Man gan neviens “stafetes kociņu”, teiksim tā, neiebāza. Saskaņā ar niitro teezi tas nozīmē, ka mani neviens nemīl un es esmu lūzeris. :) Es īsti nezinu, ko par to visu domāt, jo diez vai spētu uzrakstīt 7 lietas tā — blaukts, uz sitiena. Bet nekas jau man neliedz laiku pa laikam iepļukāt, ja kas labs ienāk prātā. Tad nu šis tāds pilotierakstiņš.

Bērnībā man bija konflikti ar vecākiem, jo es bieži gribēju palikt (un dažreiz arī paliku) augšā visu nakti, kārtojot istabu. Dienas laikā, kad apkārt staigāja/jebkurā brīdī varēja atnākt mājās kāds no ģimenes, man kārtošana šķita bezjēdzīga, garlaicīga un “citreiz, vēlāk, kaut kad”. Bet, jo tumšāks palika un tuvāk nāca laiks, kad neviens vairs no savas istabas ārā nelien, jo dabiskāk pati par sevi vienas lietas nolikšana vietā kļuva par divu citu lietu sakārtošanu (lai izbrīvētu vietu), kas tālāk varēja pāraugt pilnā “pavasara tīrīšanā” līdz 5 no rīta. Nevaru pateikt, kad tas sākās, un beidzies vēl nav tagad, lai gan gadās krietni retāk (jo pārāk daudz jābūt darbā un pa brīvdienām līdz vēlai naktij sanāk sēdēt, darot pa nedēļu iekrāto).