Beidzot!
Sakarīgi un vienkārši izstāstīts, kur un kad jālieto “ŗ”. Pašā rakstā ir doti arī paskaidrojumi, kāpēc to joprojām/atkal derētu lietot.
“Kodolfizikas noslēpumi par zemāku cenu”, raksts “Jūras krupim grāvī nemaz tik grūti nav”:
Ŗ gramatikā lieto pilnīgā saskaņā ar līdzskaņu miju. Lai nebūtu jāmeklē sestās klases latviešu valodas mācību grāmata, visus noteikumus uzskaitīšu tepat — tie visviens ir tikai četri un ļoti viegli iegaumējami. Tātad ŗ lieto:
- vārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -š. Tādi latviešu valodā ir četri: kaŗš, gaŗš, vaŗš, kuŗš. Salīdzinājumam var minēt vārdu zaļš. Jāievēro, ka mīkstinājums sastopams visos locījumos un atvasinājumos, izņemot tos atvasinājumus, kur aiz r tūliņ seko i, ī, e, ē, ei vai ie — piemēram, uz kurieni, nevis uz kuŗieni.
- 2. deklinācijas lietvārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar –ris. Šeit mīksto r lieto vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos — pavasaris — pavasaŗa — pavasaŗi, tāpat kā brālis — brāļa — brāļi.
- 5. deklinācijas lietvārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar –re. Tajos mīksto r lieto tikai daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram, cepure — cepuŗu, tāpat kā stabule — stabuļu.
- 1. konjugācijas darbības vārdos, kas nenoteiksmē beidzas ar –rt un –rties. Šeit mīksto r lieto visās tagadnes formās, izņemot vienskaitļa 2. personu, un no tagadnes celma veidotajās formās, izņemot pavēles izteiksmes 2. personu. Arī šeit noder salīdzinājums, piemēram, ar vārdu smelt. Tāpat kā ir es smeļu, viņš smeļ, mums jāsmeļ, bet tu smel, ir arī es beŗu, viņš beŗ, mums jābeŗ, bet tu ber.
Ja ļoti gribas, var vēl ielāgot tos dažus vārdus, kur latviešu valodas gramatika ŗ neprasa, bet to tomēr dažreiz lieto (tādi kā buŗas, gaŗām, kaŗote un tik plaši pieminētā jūŗa) un dažus svešvalodu īpašvārdus, kuŗos oriģinālvalodā sastopams ŗ (tādus kā Ŗazaņa vai Goŗkijs), bet tas tad arī ir viss — skaitāmpantiņu par jūras krupi, kam grāvī grūti, var mierīgi aizmirst.
Izbraucu cauri arī pilnajam rakstam, un vienalga uzskatu, ka šāds mīkstinātais r ir izmiris dabīgā ceļā, nu lai tā arī paliktu. Nu jā, ja reiz tēma ir, tad rodas jautājums – kāda mārrutka pēc vispār opcija ŗ tiek cītīgi iekļauta keyboard layout…?
Man, savukārt, vienalga liekas, ka tas ir jauks burts un jauka skaņa, un mēs visi dzīvotu daudz labāk, pārticīgāk un laimīgāk, ja vien vairāk ikdienā tiktu izmantots “ŗ”. :D
Tastatūras klājumos droši vien iekļauj tā paša iemesla dēļ, kāpēc “ō”, kurš arī mūsu oficiālajā alfabētā nav. T.i. — laikam jau pietiekami daudz vēl lieto.
Lai nu piedod, bet es varu vēl sakarīgāk un vienkāršāk izstāstīt, kur ir jālieto ŗ.
Nav jālieto vispār, alles.
Goda vārds, acs ķeras un migrēna sāk parādīties, kad mēģina lasīt veselu tekstu ar šitento ŗ aktivizētu. Ja mēs lasīt mācoties to būtu lietojuši — būtu normāli, nav iebildumu, tepat čehiem, vei, ř ir un nekādas vainītes. Bet ja cilvēks pa gadiem ir pieradis tekstu nu jau “fotografēt”, nevis lasīt pa burtam, tad jauns ķeburs ir vienkārši katorga un stimuls kreatīvu pēc iespējas ātrāk nobēdzināt drošā vietā.
Subjektīvi, acīmredzot. Jo man, piemēram, vienmēr ir sajūta, ka teksts ar ŗ ir latviskāks, nekā bez, un manu “foto” ātrumu tas nemazina. :)
Ŗ lietošana padara gramatiku loģiskāku un samazina izņēmumu skaitu, tāpēc, manuprāt, to vajadzētu lietot. Vai vismaz ja ne lietot, tad iekļaut gramatikas likumu krājumos.
Esmu par ŗ atjaunošanu! Ja mēs vēl vilcināsimies, šis burts būs neatgriezeniski zudis!
Kā atšķirt kuģa buras no ragana buras? Vai tiešām ŗ ir nevajadzīgs šajos?