MoDo:Blog

Human nature in all it's FUBAR beauty.
November 13, 2008

Mūzikālās “pandas”

Nesen līdz manām ausīm nonāca visai satraucošas baumas. It kā esot atrasti cilvēki, kas mani uzskata par normālu. Esmu pārliecināts, ka tas ir kāds pārpratums, bet dubults neplīst, tā teikt, tāpēc padalīšos ar dažiem mūzikas jaukumiņiem, ko pēdējā laikā patērēju.

Dziesma 1

Piedziedājumā satur šādu tekstu (teksti tulkoti, lai vairāk izceltu jēgu, nevis formu):

Apbrīnojamais jaunais cilvēk, arhitekt, vīzionār!
Apbrīnojamais jaunais cilvēk, ēd mani, ēd mani, ēd mani!
Apbrīnojamais jaunais cilvēk, parādi man savu piemīlīgo DNS!
Kristalizētas drupas — parādi man, parādi man!

Dziesma saucas “Carbon”, to izpilda Simon Bookish, un to var noklausīties iekš YouTube.

Ja es būtu normāls, es pēc kaut kā tāda vēl turpinātu? A? A? Bet nekā, es neapstājos.

Dziesma A

Otra dziesma, kas man tīri labi iepatikās, saucas “Chinese Children”, un aptuveni 40% no tās sastāda vārdi Mani bērni būtu ķīnieši (dažādās minimālās variācijās). Otri 40% ir dažādu ģeogrāfisku un administratīvu reģionu kā iespējamo dzīves vietu deklamēšana (Ja es dzīvotu Ķīnā, Krievijā, Prūsijā, Indijā, utt.). Atlikušie 10% ir teksti ir kaut kas pavisam grandiozs: No maniem īkšķiem laukā skrien mans mazais, melnais mazulis — un tas ir mans fakts.
Šo dziesmu izpilda Devendra Banhart un arī to var noklausīties YouTube.

Dziesma I

Depeche Mode atgādinošie “The Magnetic Fields” izpilda jauku dziesmiņu ar nosaukumu un centrālo tēmu “I Thought You Were My Boyfriend”. Ceru, ka nav jātulko. :)
Joprojām iekš YouTube.

Dziesma Alpha

Izteiksmīgs “dziesma par neko un visu” piemērs. Atgādināja muzikālos freestyle, ar ko mani mēdza izklaidēt draugs ģitārists. The Moldy Peaches dzied “Jorge Regula”. Dziesmas vārdu piemērs:

Mani sauc Horhe Regula
Es eju pa ielu
Es tevi mīlu
Aizejam uz pludmali
[…]
Es pamostos no rīta
Uzvelku savu dzelteno kreklu
Kaut ko iekožu
Dodos uz darbu

Bonuss

Tiem, kam šķiet, ka viņi prot atrast lietas Internetā — atrodiet šīs dziesmas izpildītāju un autoru. Es to izdarīju, turklāt ar neko vairāk kā “Hello David Carlsberg” atmiņā. Tas tā, lai pakaitinātu koko, kam liekas, ka meklēšana pusstundas garumā ir Google “skopuma” rādītājs. ;)

Papildināts: Piemirsu atzīmēt, ka Kaspara Dimitera blogieraksts par new folk bija tas, kas mani uzvedināja sākotnēji uz “Chinese Children”, tad uz Deezer un rezultātā uz pārējiem pēdējā laika atklājumiem. Kaut arī nepiekrītu viņam lielākajā daļā viedokļu, viņa valodas prasme man šķiet kaut kas apbrīnojams, un arī muzikālā gaume mums ir vismaz daļēji paralēla.

P.S. Pandas, kā reiz kaut kur dzirdēju sakām vai redzēju rakstām, nevienam citam lācim nepatīk, jo ir “the clowns of the bear kingdom”.

8 Comments to “Mūzikālās “pandas””

Leave a Comment



Switch to our desktop site