Dec 30

Medusāpsis

Āpsis reizēm neatšķir
Taisnību no joka
Reizēm āpsi taisnība
Dzen skraidīt šaurā lokā

Reizēm āpsim prieku daudz
Reizēm daudz ir moku
Jo īpaši kad kādam ģeld
Pār āpsi nogāzt koku

Grūti ārā izrāpties,
Kad visas ķepas lauztas
Vēl grūtāk sasaukt palīgā
Kad šķeltas ribas plaušās

“Āpsis nemirs, cita dzīts”
Iekšā dusmas sāpes lok
“Kad āpsim dzist — to āpsis lems”
Ārā zobi bedri rok

Ne pirmais koks, ne pēdējais
Ne pirmā nāve tuva
Un āpsis nemanīja pats
Kā medusāpsis kļuva

Oct 26

My Shelter

Jeb, “I Was Well Prepared, On The Night The Sky Fell”. Tikai angliski.

I was well prepared, on the night the sky fell
I read the countless warnings, heard the endless bells
I had everything made ready, I was on my way
I knew where my shelter was, and how long to stay

I might have been prepared, on the night the sky fell
I read the countless warnings, heard the endless bells
I left no time to reach my family, friends or anyone who cares
I ran ahead, I knew the way — straight ahead and down the stairs

I thought I was prepared, on the night the sky fell
I read the countless warnings, heard the endless bells
I am in the shelter now, deep beneath the ground
I know there’s no reception, and no way to be found

I was not prepared, on the night the sky fell
I read the countless warnings, heard the endless bells
I thought I’d thought of everything, but one thing slipped my mind
My shelter has a quirk of sorts — it won’t open from inside

Oct 26

Imants Ziedonis “Ir tādi cilvēki”

Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.
Liekas, ka sirds viņiem nemaz nav.
Vai viņi ļauni? Vai viņi mīļi?
Kad viņi smejas? Un kad viņi raud?

Tev likās – vētrām tu pasauli sedzi.
Žilbinošs prieks un līdz sāpēm ass!
Aiziet un pāriet, un vēlāk tik redzi –
Tas jau vēl nebija it nekas.

Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.
Liekas, nekā viņi neapjauž,
Bet pašā dziļumā mīlestība
Nobrāztām rokām akmeņus lauž.

Nobrāztām rokām, bez viena vārda
Akmeņus salauž un akmeņus šķeļ.
Uzceļ sev pasauli, sagāž, ārda,
Nojauc un atkal no jauna ceļ.

Kur ir tavs “mīlu”, un kur ir tavs “gribu”?
Kur it tavs koks, un kur ir tavs zars?
Kur ir tavs ceļš uz bezgalību?
Kur ir tavs arkls, kas tevi ars?

Kas tev ir draugi, un kas tev ir mīļi?
Tu jau nemaz pats to neapjaud.
Ir tādi cilvēki – sirds dziļi, dziļi
Smejas par tevi
Un par tevi raud.

Sep 13

Kā es daļēji zaudēju pārvietošanās spējas

Stāsts patiesībā ir ļoti īss un garlaicīgs, tāpēc, lai neliktu dziļi vilties katram, kurš ar cerību pilnām acīm ir atvēris šo ierakstu, nolēmu to izkonspektēt limerick (nezinu, kā to sauc latviski) formā.

Reiz MoDo pēc skrūves jau ceturtās
Otrā stāv’ palodzē iegrābās
Kāpa viņš viegli
Leca viņš daiļi
Bet bruģis ar papēžiem sakāvās