Medusāpsis

Āpsis reizēm neatšķir
Taisnību no joka
Reizēm āpsi taisnība
Dzen skraidīt šaurā lokā

Reizēm āpsim prieku daudz
Reizēm daudz ir moku
Jo īpaši kad kādam ģeld
Pār āpsi nogāzt koku

Grūti ārā izrāpties,
Kad visas ķepas lauztas
Vēl grūtāk sasaukt palīgā
Kad šķeltas ribas plaušās

“Āpsis nemirs, cita dzīts”
Iekšā dusmas sāpes lok
“Kad āpsim dzist — to āpsis lems”
Ārā zobi bedri rok

Ne pirmais koks, ne pēdējais
Ne pirmā nāve tuva
Un āpsis nemanīja pats
Kā medusāpsis kļuva