Kaspars Dimiters – Pie lielās jūras (teksts, akordi)

Pirms kāda laika gribēju apgūt, internets uz paplātes nepienesa, tāpēc sēdos klāt un uz ausi ķēru. Tikai akordi, bez solo / izspēles.

Capo: 3

// Intro / Chorus

{1}x2
 [D] [Em] [G] [D]
 [Am] [C] [D] [Em]

 
// Verse
 
    [Am]              [C]       [Em]
Pie meitenes vēl klāt olīves un vīnu
     [Am]            [C]   [G]
Lēni ejamu ceļu līdz pašai jūrai
[Am]        [C]         [Em]
Noskūpstītu mēness ūdensrozi
   [G]              [D]   [Am]  
Un debesis mēmas kā raudu mūri

[C] [Em] [D] .A.A.B.C[Em]

Pie mirušās dienas pieskaitīt skumjas
Visu to kas pasacīts bez jēgas
Naudu par vilcienu līdz šejienei
Un uzvaras izmisuma pilno saucienu: bēgam

Pie tāluma iedomāties mūsu tuvumu
Neredzamo kā kaut ko mūžīgi redzamu
Savu nespēju just kā pēdējo mīlestību
Un nogrimušo sauli vairs neaizdedzamu

{1}x2

Pie visa vēl iztēloties neko
Savu aizmiršanos un meitenes auksto roku
Viņas krūtis kā vīlušās observatorijas
Un savu piedzimšanu kā neizdevušos joku

Pie tā tad vēl atliek atliek nopūtas
Mitri sērkociņi un peldbikses slapjas
Un tumsā neredzamas bizbizmārītes
Kas no katra nākamā viļņa glābjas

{1}x2

Un tikai tad es saņemšos laimei
Savam pēdējam lēcienam sevī
Tikai tad kas būšu bezcerīgi vīlies
Jūrā krūtīs vīnā olīvēs un tevī

Tikai tad es tev sacīšu: mīlu
Un pagriezies ieniršu bēgošā naktī
Tikai tad kad tu man būsi piedzimusi
Ar dzīvību un nāvi nešķiramā taktī

{1}x3