Author: Modus Operandi

Banāli un stulbi, cik daudz paša laimes atkarīgs no prasmes ložņāt citu analfabētiskās bioloģijas pusakli sašķūrētajā stikla režģu pasaulē. bērnudārzs skola darbs pensija nāve bet man patika peldēties saulrieta jūrā K. Dimiters, “Narkomāna pēdējā vēstule”

Uzgāju pirms laika, vazājoties pa vietējiem tīkliem. Pārpublicēts ar autores atļauju. Es esmu bijusi pašnāvnieciska cilvēka kruķis. Es esmu jutusies pašnāvnieciska. Ļoti bieži, runājot par palīdzības sniegšanu vai lūgšanu pēc palīdzības šādos gadījumos, tiek runāts par to, cik nozīmīgs var

Rakstu kopsavlikumu pēdējās ~nedēļas notikumiem. Tāds. Bļeģ. Daunis. Visu pats. Visu. Un pat nesapratu, kamēr neuzliku uz papīra. #hindsight — MoDo (@modo_lv) May 10, 2017 Bet, ja mēs kaunēsimies runāt par savām stulbībām, tad kas gan mums vispār būs, ko

This post is only available in English.

Būšana mierā ar sevi ir ķeblītis ar četrām kājām: Terapija man māca, ka es neesmu sačakarēts. Draugi man māca, ka es neesmu neciešams.* Partnere man māca, ka es neesmu nemīlams. Nauda man dod laiku, mieru un iespējas mācīties. *Un arī

Top

Switch to our mobile site