Legalitātes problemātika
Esmu cilvēks, kas ļoti principiāli ir pret pārmaksāšanu. Ja viens veikals preci pārdod par 100 Ls un otrs tieši to pašu par 75 Ls (un es zinu, ka pašizmaksa ir, teiksim, 65 Ls), tad man ir grūti iedomāties, kādas paradīzes līmenī ir jābūt apkalpošanai un attieksmei, lai es būtu ar mieru tā piemaksāt.
Taču šis princips, ko uzskatu par diezgan saprātīgu (nauda tak ietaupās :)), rada problēmu specifiskā jomā — legālas mūzikas un video iegāde. Problēma rodas tāpēc, ka man 100 gadus nav vajadzīgs ne tas vāciņš, ne spīdīgais ripulis, ne papīra ieliknītis. Es gribu (un uzskatu par pilnīgi normālu vēlmi), lai manas filmas/seriāli/mūzika aizņem nano-, piko-, femto- vai joktometrus vietas uz 3.5 collu metāla kastītes, kas atrodas lielākā kastē istabas stūrī (jā, es runāju par datora cieto disku). Nevis metru pēc metra plauktu rindās.
Un šķietami tik viegli atbildamais jautājums — kur legāli tikt pie mūzikas bezzaudējumu kodējumā (kāpēc man jātiek apdalītam kvalitātē tikai tādēļ, ka negribu piesārņot dabu ar plastmasas atkritumiem?) pēkšņi vairs nav atbildams.
Nopirkt veikalā, nokopēt un tad izmest ir visprastākā izšķērdība, jo, ja man jau no sākuma ir skaidrs, ka nevajag man to plastmasu, tad es netaisos maksāt par vāciņu, disku, piegādi, nodokļiem, transportēšanu, uzglabāšanu (veikalā vai noliktavā), utt. Es gribu tikai mūziku, turklāt elektroniski, tāpēc man liekas loģiski, ka manai naudai būtu jānonāk tikai pie tiem, kas ir atbildīgi par mūzikas radīšanu un sākotnējo popularizēšanu/izplatīšanu — pašiem mūziķiem, producentiem, studijām, Internet veikala starpniekiem utt.
Šādu tādu populārāku latviešu mūziku var dabūt iepriekš minētajā Platforma Music. Bet tur var dabūt tikai MP3, kas priekš tur manītajām cenām ir adekvāti, bet ja nu es gribu, piemēram, nesen dzīvē apskatītās Katie Melua albumus kādā no populārākajiem bezzaudējumu formātiem? Kā nespecs šajās lietās, rakstu Googlē: (buy OR purchase) katie melua (flac OR cda).
Rezultāti nav iedvesmojoši. Kā vienkāršs lietotājs, kuram “ir Internetā = ir Google” es no rezultātiem redzu, ka legāli tikt pie šiem albumiem formātā, kas ļautu mūziku pielāgot savām vajadzībām (pamainīt skaļumu, bass/treble, etc.), nezaudējot kaut ko ar katru reizi, ir iespējams tikai, pārkāpjot autortiesību likumu.
Kārtējais rādītājs, ka pašreizējie likumi un/vai biznesa modelis ir novecojuši un izplatītāji vēl joprojām dzīvo laikos, kad CD atskaņojošas iekārtas bija vienīgais nopietnais mūzikas avots, un ar likumu palīdzību mēģina turpat noturēt arī patērētājus.
Tīri teorētiski tavi iebildumi ir pamatoti – tu esi potenciālais klients, kas pieprasa pakalpojumu. Gan jau ar laiku radīsies arī piedāvājums. Kā rāda vēsture, pieprasījums vienmēr ir bijis pirmais. :)
Tīri praktiski – tavas problēmas. Gribi, pērc to, kas ir, negribi – nu i nafig nepērc. :)
KBI, tīri praktiski, man problēmu nav. Keitija un viņas kolēģi ir tie, kurus šī izdevēju attieksme apdala. ;) Ne jau uz kaut kādu revolūciju ceru, vienkārši pārdomas par esošo situāciju. Plus būs vēl viens piemērs, kas parāda, ka ne jau cilvēku savtība un P2P tīkli ir vienīgie “pirātisma” veicinātāji.
iTunes? Atskaitot to, ka LV viņas diezko nemīl, bet varot izkruķīties pareizi piereģistrējoties.
Tā kā man iTunes diez ko nepatīk, tad negribu likt, pirms ir pamats domāt, ka ir vērts. Pagaidām vienīgā DRM-free, lossless qualty informācija, ko izdevās atrast, ir sakarā ar EMI izdevniecību (t.i. — ierobežots mākslinieku skaits). Ja man vēl piedevām ir jāčakarējas “pareizi reģistrējoties”, tad paldies, meklēšu vienkāršākus variantus. Lūk, dzīvs piemērs, kā izturēties pret maksājošiem klausītājiem — http://www.jonathancoulton.com/store/downloads/. No šī mākslinieka neesmu un nekad arī netaisos “piratizēt” nevienu pašu dziesmu. Un nevis tāpēc, ka būtu kāds mega fans (pagaidām tā riktīgi ir iepatikušās vien 2 dziesmas), bet gan tāpēc, ka viņš ir viens no nedaudzajiem, kas tehnoloģiju attīstību izmanto, lai atvieglotu dzīvi gan sev, gan klausītājiem. Nevis mēģina to ierobežot un sagādāt neērtības maksājošiem klientiem.
nopeerc mp3 un tad klausies kaadaa formaataa un no kurienes dabuutu vien veelies.
Kiril, man nav problēmu ne iegādāt FLAC, ne samaksāt MP3. Bet no legālitātes puses jau tas neko nemaina — ielāde nav sodāma pat civilā kārtā nekādīgi, savukārt, izplatīšana ir sodāma neatkarīgi no tā, vai tev mājās ir čeks par pirkumu vai nē.