Morālā novecošana
Nesaprotu terminu “morāli novecojis”. Ja iekārtas nespēj pildīt savas funkcijas vai vairs neatbilst ikdienas prasībām, tad tā ir vienkārši novecojusi. Pēc kā mēra morālo novecošanu? Man tas izklausās pēc percieved obsolescence reklāmu mīta, ka “jaunāks=labāks”, ar mērķi likt cilvēkiem atbrīvoties no pilnīgi ejošām lietām un to vietā pirkt tādas pašas, tikai par 5% jaudīgākas, 2% spīdīgākas un ar papildus sapierlāpstiņām (par šo tēmu ir vērtīgi pavērot Story of Stuff video; ja ir slinkums skatīties visu, jālec pa taisno uz “Consumption”).
Protams, ka jaunāks ne vienmēr ir labāks, jo īpaši datoru u.c. eletroiekārtu jomā. Jauns nozīmē — tāds, kas iepriekš nav bijis, un tas nozīmē — 0 pieredzes. Tas nozīmē augstu cenu (gan tāpēc, ka par jaunu “pienākas” prasīt augstu cenu, gan tāpēc, ka vienkārši vēl nav optimizēta ražošana) un augstu problēmu iespējamību. Vislabākais, ko darīt, ja vēlies iegādāties elektroiekārtu, kas iznāca tikai vakar vai iznāks tikai rīt — pagaidi pāris mēnešus un paskaties, kas notiek. 90%, ka vai nu cena kritīsies, vai arī iekārtai tiks atrasti un izlaboti kādi trūkumi vai nepilnības. Visbiežāk — abi divi.
Šodien lasīju, ka dators, kas ražots 2008. gadā, uzskatāms par morāli novecojošu, ja tas ir paredzēts kam vairāk kā ofisa līmeņa darbiem. Papētīju sava aparāta pēdēju “inkarnāciju” — videokarte no 2008 gada, pārējās detaļas no 2007. Komplektēts 2008. vidū par ~350 Ls, neskaitot korpusu (monitors no iepriekšējā datora), t.i. — cenā ietilpst pamatplate, atmiņa, procesors, barošanas bloks, cietais disks, videokarte. Viss jauns, no veikala. Joprojām spēlēju visas videospēles ar grafikas uzstādījumiem “high” un “ultra” robežās, bez problēmām darbinu arī PlayStation 2 un citus emulatorus.
Protams, ka pasaule ir pilna ar jaudīgākiem datoriem, kas strādā vēl ātrāk un spēles darbina vēl glītāk un droši vien arī kafiju gatavo, bet ko tas pierāda? Lai ko tu nopirktu, ja ne jau pirkšanas brīdī, tad mēneša laikā pēc nopirkšanas būs nopērkams labāks, jaudīgāks, glītāks aparāts, nekā tev ir. Ja mēs skatītos pēc tā, “morālā novecošana” kā termins vispār pazaudētu jebkādu jēgu, jo tādas būtu 90% veikala plauktos atrodamu lietu.
Manuprāt, vienīgie gadījumi, kad var runāt par kaut kādu “morālo novecošanu” ir tie, kad jaunākas preces versijas ievērojami atvieglo dzīvi. Piemēram, ja uz galda ir maz vietas, CRT monitors kļūst morāli novecojis, kad parādās plānie LCD. Klēpja datoriem bieži svarīgs faktors ir izmērs un svars — par morālo novecošanu varētu sākt runāt, ja apkārt visi svilpodami žonglē savējus kompjus, bet tu zem savas nastas staigā salīcis un nosvīdis. Bet citādi — WTF?
Te nebūtu vietā Karlina – People add extra words, when they want things to sound important? Like pre-heated oven, or raint event. :D Tas par to pašu izteikumu, “morāli novecojis.”
Par precēm vietā būs teiciens, “ja tu nezini, ko gribi, dabūsi, kas paliks pāri.” Tātad, tu zini, ko tev vajag griezt uz tiem dzelžiem, un kādu displeju, un kādu klavieri, un to arī nopērc. :) Ja cilvēks to nezina, t.i., dators viņam nav nevienā acī vajadzīgs, nu i nafig arī dabūs pirkt visu laiku jaunus mēslus. :)
Tur jau tā lieta, ka vienkārši “nevecojis” jau ir papildināts ar “tehniski”. Rezultātā nākas dzirdēt tādas frāzes kā “morāli un tehniski novecojis”. Pēc semantikas sanāk, ka tas ir kas vairāk, kā vienkārši novecojis, bet vai tā tiešām ir…?
Stacionārie ar savu komplektēšanu pa daļām ir izņēmums, lielākā deļa tehnikas nāk pre-packaged. Bet lietas būtību jau tas nemaina. 2007. ofiss uz XP var griezdamies iet pat uz aizvēsturiskiem hlamiem (6 gadi un vairāk), un ja tev neko vairāk nevajag, tad par kādu “morālo novecošanu” var būt runa?
Kad es mācijos 2.kursā, tad es atrādīju tīmekļa tehnoloģiju mājas darbu uz 7-10 (tobrīd!) gadus veca ThinkPad, un tad pasniedzējs man teica, ka tas dators ir morāli novecojis, jo webservera ielāde bija jāgaida 2 minūtes. Tā kā aiz manis gaidīja rinda, nestrīdējos. (Lai gan pamata ķibele varēja būt tā, ka uz viņa bija jālieto win2K nevis winXP, kas tur tobrīd bija uzlikts.)
Bet tikko es nopirku 2 gadus vecu, “manifacturer refurbished” laptopu un jūtos ārkārtīgi apmierināta, un tas ir sasniegums ar kuru ne katrs jauns dators tiek galā.
Tad jau laikam KBI būs taisnība — ja kādreiz arī nošķīra “parasto” novecošanu no morālās, tad tagad laikam parastās vispār vairs nav. Ir tikai novecošanas papildināšana ar ekstra vārdu, kas katram tā izrunātājam ļauj justies vienlaikus pseidoasprātīgam un “normālam”. Skumji.
Es nesaprotu arī to, kāpec daudzi cilvēki metas lietot beta vai, vēl ļaunāk, alfa versijas programmām, kas ikdienā ir nepieciešamas darbam (ja vien viņiem nemaksā par tirgus izpēti). Spēkā ir visi Tevis minētie aspekti, bet vēl izteiktākā pakāpē, jo pretstatā dzelzim te divu gadu garantijas vietā nāk ražotāja brīdinājums par iespējamo nestabilitāti.
Man atliek šo ļoti plaši izplatīto fenomenu skaidrot ar kaut kādām masveida nosliecēm racionalitātē – tāpat kā manai padsmitgadīgajai māsai preces vērtību nosaka Gucci un Nike.
Nu, dziņa vienmēr dabūt labāko un to, kas citiem nav, ir dziļa on evolucionāri likumsakarīga. Programmas beta versijas jau parasti neko nemaksā — un smagākie gļuki parasti tomēr ir novērsti arī betās un nopietnas kaites gadās visai reti. Līdz ar to tas mīnuss tāds ļoti teorētisks sanāk, salīdzinot ar “taustāmiem” uzlabojumiem, ko nes jaunā versija. Attiecībā uz fiziskām lietām man ir grūtāk saprast, jo tas taču tomēr maksā naudu, kas ir ļoti praktisks trūkums. Un ne tikai naudu — pat zinot, ka pēc diviem mēnešiem tā lieta būs par 30% lētāka un ja ne labāka, tad noteikti arī ne sliktāka, cilvēki vienalga ir gatavi pārmaksāt un stāvēt garās rindās stundām ilgi, lai tikai būtu starp tiem dažiem, kas aparātu apčamda dienu vai pat tikai dažas stundas ātrāk par lielāko daļu pārējo.
Nepietiekami notestēta programmatūra man vienmēr nozīmē zaudētu laiku un čakari, droši vien tāpēc, ka mana sysadmina zināšanu bagāža ir tuvu nullei. “Taustāmie” uzlabojumi – nevaru atminēties nevienu programmu, kuras versijas pēdēju pusgadu laikā man būtu nesušas kaut ko iepriekš īpaši gaidītu.
So, piedāvāju hipotēzi: morāli novecojis ir tāds, kas neapmierina tavas evolucionārās pārākuma dziņas.
Perfekti. :)
Firefox 4 versijas Betas. ;) Līdz b6 – FF kā FF, bišķi citādi nedaudz izskatās un viss. Ar b7 viss sāk lidot.
Lietoju Betas, bet nu man tā kā bezmazvai profesija prasa – labāk es uzkuļos gļukam un nosūtu korektu bugreport, nekā k-kāds enduser aizsūtīs neizprotamu “F* u f* b*, this shit doesn’t f* work,” msg.
A par datoru – viņš toreiz spēja pildīt sev ražošanas brīdī uzliktās prasības, viņam nebija praktiski nekādu defektu, ja neskaita sen nomirušo bateriju, bet pasniedzējs laikam domāja par to, ka dators nespēj prasīt prasības, kas tiek atzītas par dabiskām tobrīd – 7+ gadus pēc ražošanas.
Tā ir vienkārši novecošana. Nolietojuma defekti ir atsevišķas lietas, bet funkcionalitātes neatbilstība jaunām prasībām — tā taču ir visparastākās [tehniskās] novecošanas bezmaz definīcija. Nekāda sakara ar morāli.
Manuprāt “morālā novecošana” ir subjektīva sajūta, ka attiecīgā lieta ir novecojusi un vairs neatbilst Tavām vēlmēm. Tas var būt daudzu dažādu iemeslu dēļ – varbūt tā strādā lēnāk salīdzinoši ar Tavu draugu īpašumiem, varbūt tai trūkst kādu fīču, kas kļuvušas populāras, varbūt tā ir vienkārši noskrambāta – tas ir pilnīgi subjektīvi. Un, kad lielākajai daļai cilvēku par konkrēto lietu ir šāda sajūta (piemēram, par 2008. gadā ražotu datoru), tad var teikt, ka ierīce kā tāda ir “morāli novecojusi”. Lai arī, protams, noteikti eksistē cilvēki, kam tā nav. Pretstatā “fiziskā novecošana” ir tad, kad nolietojuma dēļ sāk tikt traucētas lietas pamatfunkcijas. Tas nu tā – mani 2¢.
Laikam jau tas vispār ir ļoti subjektīvi, kā jau ar valodas terminiem tas mēdz būt. Man šķiet, ka nav ne vainas nošķirt nolietojumu (funkciju zaudēšanu) no novecošanas (neatbilstību aktuālām vajadzībām), kam jau ir atsevišķi termini. Vairākumam laikam tomēr liekas foršāk novienādot nolietojumu ar novecošanu un novecošanai radīt jaunu terminu. :]
Manuprāt šis ir izcēlies no teiciena “fiziski un morāli novecojis”, kas ir, nu, teiciens pats par sevi, ar domu “vecs visos veidos”. Kā ir izcēlies šis teiciens, to gan es nezinu.
Morālu novecošanu var apskatīt ne tikai tehniskajā griezumā.
Piemēram vēstures grāmatas kas sarakstīts PSRS laikos ir uzskatāmas par morāli novecojušām. Tieši tā pat ar citu zinātnisko literatūru. Piemēram 10 gadus atpakaļ ražotas tapetes, kas pilnībā var pildīt savu funkciju taču to izskats vienkārši nav pieņemams (protams ir kas teiks ka vienalga, bet tie cilvēki arī tur paliks).
Un vēl jāsaprot ka visi šie “gudrie” termini (morāli novecojis, tehnoloģiski atpalicis, ekonomiski neizdevīgi, ātrāk strādājoši, ērtāk lietojami vai vienkārši fantastiski) tiek izmantoti lai veicinātu tirgus kustību, jeb savādāk sakot kā reklāmas līdzeklis.