Sērkociņi
Sērkociņi ir viens no ļoti nedaudzajiem cilvēku izgudrojumiem, kas ir tiešām izdevušies.
Tie ir vienkārši pagatavojami, jebkurš tos māk lietot, praktiski jebkurš tos var atļauties, tie dara tieši to, kam tie paredzēti, ir viegli pārnēsājami un nerada papildus problēmas īpašniekam. Tie neprasa papildus resursus — laiku, naudu, vietu — uzturēšanai un, izmantoti atbilstošos apstākļos (sausumā, mazvējā), tikko izpakoti, strādā 100% gadījumu (brāķu praktiski nav).
Kad tev kaut kas jāuzraksta, jāuzprogrammē vai kā citādi jāizveido, paturi prātā sērkociņus! Tas ir ideāls, uz kuru ir vērts tiekties. :)
Es gluži Tavai odai sērkociņiem nepiekrītu, kaut gan man šķiet, ka domu nojaušu. Tā jau nebūtu es, ja es nepiesietos vārdiem, kad cilvēks mēģina tēlaini izteikties. Es gribu šķiltavas. :P
Šķiltavas ir pāris sērkociņu kastītes polietilēna maisiņā. :) Izturīgākas pret samirkšanu, ilgāk deg, aizņem mazāk vietas un (bet) attiecīgi arī maksā (sērkociņu kastīte — 2 santīmi, lētākās šķiltavas, ja atmiņa neviļ — ap 50 sant.) un piesārņo apkārtējo vidi (plastamasa nesadalās).
Nezinu gan, vai to var nosaukt par taadu globaalu dizaina paraugeksemplaaru, tachu par shkjiltavaam noteikti seerkocinji splauj taalaak!
Par dizainu jau arī nav runa (tas nav objektīvi novērtējams), bet gan par funkcionalitāti, atbilstību mērķim un balansu starp fīčām un to izmaksām. Sērkociņu iespējamajiem formas, krāsu un u.c. parametru komplektācijas variantiem ar kodolfunkcionalitāti sakars visai minimāls.