OCDinner: Iespējams, dīvainākā pseido-“ballīšu spēle”

Pirms nu jau krietna laika izdomāju iepirkšanās spēli, kurai nav ne jēgas, ne tāda saturīga mērķa, bet nez kāpēc tomēr laiku pa laikam sagribās uzspēlēt. Vakar draugu pasākumā tieši bija viena šāda reize, tāpēc nolēmu pie viena arī pierakstīt noteikumus uz virtuālā papīra.

Spēles princips ļoti vienkāršs — mēģināt nokomplektēt ballītes / vakara ēdienu galdu, pērkot tikai tās ēdamās lietas, kas veikalā neatrodas savā vietā (nosaukums nāk no no maldīgā priekšstata par OCD kā vēlmi, lai viss būtu savās vietās, tīrs un kārtīgs). Piemēram, kola, kas nolikta uz saldējumu vitrīnes, cepumu paciņa, kas mētājas šokolādes tāfelīšu grozā, “Snickers”, kas iebāzts starp “Laimas” šokolādēm utt.

Papildus apsvērumi:

• Ieteicams samērogot izvēlētā veikala izmēru ar spēles dalībnieku skaitu. Vienam cilvēkam tīrīt milzu hipermārketa hektāru nebūs īpaši produktīvāk, kā 10 cilvēkiem Narvesen kiosku.
• Preces, kas atbilst noteikumiem, ir jāņem obligāti! Pārtikas preces, kas neatbilst nosacījumiem, ņemt nedrīkst!
• Jāņem tikai ēdamlietas — lietas, ko kāds no dalībniekiem ir gatavs vismaz pagaršot. Pārtikas preces, par kurām ir zināms, ka tās tiks izmestas pat nepagaršojot, neskaitās ēdamlietas un nav jāņem.
• Spēle dabiski beidzas tad, kad veikals ir izstaigāts un visi nevietā esošie produkti savākti. Minimālais daudzums, pie kura spēli var pārtraukt, ir viens pilns iepirkumu grozs vai arī sasniegts spēlei atvēlēto finanšu limits.
• Prece, kura acīmredzami ir vienkārši nejauši izkritusi no plaukta (uz grīdas vai apakšējā plaukta) tehniski neskaitās (spēles būtība ir savākt lietas, ko kāds cits ir apzināti paņēmis un nolicis nevietā), bet tas ir tāds “ne šis ne tas” variants un spēlētājs var izvēlēties — ņemt vai nē.
• Alkohola kā ēdiena statuss ir diskutabls (un tas arī ir relatīvi dārgāks), tāpēc tā iekļaušana pirkumu sarakstā ir pēc katra spēlētāja ieskatiem / kopīgas vienošanās.

Spēles noteikumu angliskā versija no Halceona jūsu un mūsu starptautiskajiem draugiem.