Smile is a frown turned upside down

Katru reizi, redzot darbībā prāta spējas no katras lielākas nelaimes un pārdzīvojuma uzvērpt proporcionāli vismaz tikpat lielu motivāciju kā par spīti saņemties un turpmāk dzīvot vēl labāk, nekā iepriekš, arvien labāk saprotu ticību augstāk stāvošu spēku “plāniem” un “pārbaudījumiem”. Mūsu psiholoģiskā pašaizsardzība — koncentrēties tikai uz to, ko gribam redzēt, zināt un atcerēties — gandrīz jebkuru dzīves neizdošanos spēj pataisīt par “viss ir labs, kas labi beidzas” eksemplāru.

Tas gan nekādi nepamato vajadzību uzvelt pateicību kādam abstraktam konceptam. Ja runājam līdzībās: Vienalga, vai es pakrītu savas lempības vai ārpus manas varas esošu apstākļu dēļ, ceļos augšā es pats saviem spēkiem. Protams, draugu un tuvinieku palīdzība ir nenovērtējama un var būt izšķiroša, bet nekādi mistiski ārēji spēki mani uz kājām nestutē. Viss sākas un beidzas paša rokās un galvā.