Mūziķi AKKA/LAA maksā divreiz

Ja nu kādam vēl šķita, ka AKKA/LAA u.c. saukšana par “mafiju” un “reketu” ir kaut kāda metafora, pārspīlējums vai tēlains izteiciens. Ir šādi — AKKA/LAA iekasē par VISIEM autoriem. Vietējiem, ārzemniekiem, ar līgumiem, bez. No exceptions. Ja tas publiski skan, viņiem par to pienākas. Savukārt paši autori naudu no viņiem saņem TIKAI tad, ja ir noslēguši līgumu ar AKKA/LAA pieteikušies. Der piebilst, ka, jo vairāk autoru noslēdz šādu līgumu, jo lielāka leģitimitāte un “svars” panākt vēl vairāk sev izdevīgas likumu izmaiņas šai organizācijai būs.

Tātad, ja tu esi mūziķis, kuram ir arī, piemēram, kāds bārs vai restorāns (nāk prātā, piemēram, Luijs Fonteins), nenoslēdzot līgumu ar AKKA/LAA, bet atskaņojot savu mūziku savā bārā, NO TEVIS VAR IEKASĒT NODEVU PAR TO, KA TU UN TAVI KLIENTI KLAUSĀS TAVU PAŠA RADĪTO MŪZIKU. Padomā par to mazliet. Tas ir tas, ko pieļauj pašreizējie autortiesību likumi un to AKKA/LAA interpretācija. Vienīgais veids no tā izvairīties, ir oficiāli un rakstiski atbalstīt AKKA/LAA, ar savu parakstu uz līguma vairojot viņu “pārstāvēto” autoru skaitu.

Tātad — AKKA/LAA pelna ar PILNĪGI VISU AUTORU mūzikas publisko atskaņošanu. Punkts. AUTORIEM PĀR TO NAV VARAS. Likumīgi publiski atskaņot mūziku, nemaksājot AKKA/LAA, NAV IESPĒJAMS. Arī tad, ja atskaņotā mūzika ir 100% legāla un bezmaksas.

Un Milgrāve vēl atļaujas paust sašutumu, ka sabiedrība uzskata autoru pārstāvjus par alkatīgiem mantraušiem, nevis cēlajiem radošo dvēseļu sargiem no ļaunajiem pirātiem.

P.S. Nav ne jausmas, kāpēc, bet tas laikam tā skaitās kruti, tāpēc atzīšos arī es — no latviešiem klausos tikai Kasparu Dimiteru, kura dziesmas visas par velti ir pieejamas krustaskola.lv un vienu Dzelzs vilka albumu, ko kaut kad nopirku platforma.lv (tagad tā uzreiz pat neatceros nosaukumu). Latviešu daiļradi kauj nevis pirāti, bet iespēja atklāt jaunu, interesantu mūziku un to ērti iegādāties un lietot (skat. iepriekšējo ierakstu).

2 thoughts on “Mūziķi AKKA/LAA maksā divreiz

  1. Tas, ka naudu saņem tikai tie, kas noslēguši ir fantastiskas blēņas. Vai tiešām ir grūti pirms rakstīšanas paprasīt juristam vai bail paprasīt AKKA/LAA kā īsti ir.

    Pēc kārtas – jā ir tāda lieta, kā ar likumu noteikts, pienākums saņemt no AKKA/LAA licenci, ja mūzika tiek izpildīta publiski. Bet, ja mazliet painteresēsies, tad redzamajā pasaules daļā šāds regulējums ir identisks.

    Tas, kas MoDo, acīmredzot, nav zināms, ka likums nosaka arī to autoru tiesības, kuri nav noslēguši līgumu ar AKKA/LAA, vienkārši iesniegt savu bankas kontu, apliecināt personu un saņemt atlīdzību atbilstoši fiksētajam darbu izmantojuma daudzumam. Ārvalstu autori saņem savu atlīdzību tāpat kā latviešu, AKKA/LAA iekasēto naudu nosūtot uz ārvalstu organizācijām, kuras pārstāv savus autorus un sadali veic priekš viņiem.

    • Paldies par norādi, kļūdainās vietas svītrotas. Lietas būtību gan tas maina visai minimāli — mūziķim ir jāpieprasa atlīdzība no jums, jūsu noteiktā apjomā par savas mūzikas atskaņošanu pašam savā iestādē, turklāt jāturpina maksāt arī publiskās atskaņošanas nodeva.

      Par pasaules redzamo daļu — likumi varbūt arī ir identiski (lai gan kā gan varēja rasties un turpina pastāvēt Creative Commons licences, ja jau visā “redzamajā pasaules daļā” tās ir nelietoajamas, tāpat, kā Latvijā?), bet kaut kā tomēr nav dzirdēts, ka citu valstu pārvaldījuma organizācijas uzskatītu par normālu praksi iekasēt nodevas par, piemēram, dzejoļiem kapakmeņos vai apsveikuma sludinājumos. Var jau būt, ka kļūdos savā optimismā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *